"Mani valdzina šā mākslinieka, šā jaunās paaudzes cilvēka domāšanas veids – tas ir tieši tas, kā man nereti pietrūkst mūsu teātrī," atzinis teātra mākslinieciskais vadītājs Audronis Ļuga, kas uzaicinājis latviešu režisoru ar Lietuvas aktieriem iestudēt izrādi par šiem visai nesenajiem notikumiem Lietuvas vēsturē.
Pēc viņa teiktā, nākamajā sezonā teātris iecerējis vairāk iedziļināties pagātnē, lai labāk izprastu, kā tā veido nākotni, ko mēs vēlamies un ko nevēlamies atcerēties, kādas traumas un pieredze padarījušas sabiedrību tādu, kāda tā šobrīd ir.
Izrādes darba nosaukums ir 13. janvāris, un tās pirmizrāde paredzēta 22. un 23. februārī. Kā sacījis pats Valters Sīlis, viņš centīsies palīdzēt aktieriem izstāstīt, ko katrs no viņiem šai dienā pārdzīvojis.
"Lai gan mēs visi stāvējām Baltijas ceļā, tomēr latviešu, igauņu un lietuviešu pieredze atšķiras. Gribētos šīs atšķirības apjēgt un parādīt. Būs interesanti stāstīt šo stāstu no šīsdienas skatupunkta, kad nu jau pieauguši cilvēki atcerēsies savas bērnības notikumus," viņš piebildis.
1991. gada 13. janvāris Lietuvas mūslaiku vēsturē iegājis ar traģiskiem notikumiem, kas vēl vairāk stiprināja lietuviešu centienus nosargāt savu brīvību. Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990. gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības todien ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.
Tika ieņemta Televīzijas un radio komiteja, Preses nams un citas stratēģiski svarīgas ēkas, bet, pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās nosargāt Seima ēku, pie kuras bija sapulcējušies desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.