Pulicera balvu ieguvušais rakstnieks mira Masačūsetsas slimnīcā, pilsētā, kur viņš bija nodzīvojis vairāk kā pusgadsimtu, rakstot romānus, īsstāstus, esejas un kritku.
Apdaika stāsti bieži atklājuši zem Amerikas mazpilsētu glancētā izskata apslēpto sabiedrībā valdošo spriedzi, kas kļuva manāma pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, kad uzsākās Apdaika rakstnieka karjera. Šajā laikā redzamāka kļuva arī seksuālā dzīve - tā kļuva par vienu Apdaika iecienītākajām tēmām vēl pirms seksuālās revolūcijas amerikāņu kultūrā. Viņa izdevējs pat pārrakstījis Apdaika otrā romāna "Trusi, bēdz!" dažas nodaļas, baidoties no apvainojumiem par neķītrību publicēšanu. Taču "Trusi, bēdz!" varonis Harijs "Trusis" Angstroms kļuva par galveno varoni vairākos Apdaika romānos, no kuriem divi rakstniekam atnesa Pulicera balvu.
Džons Apdaiks plaši tika atzīts gan viņa īsstāstu, gan dzejas, gan kritikas, gan arī 28 romānu dēļ. Vairāk kā 800 Apdaika stāsti, apskati, poēmas un raksti no 1954.līdz 2008.gadam tika publicēti "The New Yorker" laikrakstā, un daudziem amerikāņiem Apdaiks asociējās tieši ar šo publicistiku.
Džons Apdaiks ir dzimis Pensilvānijā, studējis angļu valodu Hārvardas universitātē, kur viņš darbojās universitātes izdevumā "Harvard Lampoon", vēlāk kļūstot par tā redaktoru. Pēc gadu ilgām studijām Oksfordā, Apdaiks pārcēlās uz Ņujorku, kur divus gadus strādāja kā "The New Yorker" štata darbinieks.
1957.gadā Apdaiks kopā ar ģimeni pārcēlās uz Ipsviču (Masčūsetsas štatā), vēlāk pārcēlās uz netālo Beverlīfārmsu, netālu no Bostonas. Tā dēvētās "Jaunās Anglijas" gars īpaši jūtams Apdaika 1984.gadā sarakstītajā romānā "Īstvikas raganas", kas vēlāk tika veiksmīgi ekranizēts ar Džeku Nikolsonu un Šēru galvenajās lomās.
Latviešu valodā izdoti sekojoši Džona Apdaika darbi - "Precēsimies" (1983), "Trusi, bēdz!" (1983), "Īstvikas raganas" (1998), "Brazīlija" (2003) un "Kentaurs" (2008).