Bet "uzvārīties" grib visi – cenas ir ārprātīgas ne tikai suvenīriem un atspirdzinošajiem dzērieniem un buķerbrodiem (sevišķi Olimpiskā sporta kompleksam tuvojoties), bet arī viltotajām biļetēm uz _Eirovision _koncertiem (jau notikušas četras milicijas akcijas ar vairumspekulantu atklāšanu, kuriem konfiscēts liels falšo biļešu daudzums). Smieklīgākais ir tas, ka spekulanti savas biļetes tirgo uz pusi lētāk kā oficiāli nopērkamās, jo tieši oficiālās biļetes nav tas lētākais prieks – piemēram, šovakara koncertam vēl palikušas "lētākās" biļetes VIP zonās par 10 000 rubļu (ap 35 Ls, uz finālu – šo ciparu reiziniet ar divi; oficiālās cenas rekords ir 70 000 rbļ./240 Ls uz fināla konci – īpašajā fanu zonā ar ekskluzīvu apkalpošanu). Bet VIP krievu izpratnē nozīmē plastmasas beņķim pārvilktu baltu kokvilnas pārsegu, jo milzīgajā _Olimpijskij _kompleksā VIP sēdvietu attālums līdz skatuvei ir apmēram simts metru!
Daudz ērtāka un, ja tā var teikt, cilvēcīgāka redzamība ir uz milzīgajiem šķidrkristālu monitoriem, ar kuriem apkārta visa zāle, pat zāles griesti, ne tikai iespaidīgās dekorācijas ekrānu fons (tas atvests no Ķīnas Olimpisko spēļu noliktavām), kurš vien ir 1800 kvadrātmetru liels. Fināla koncertam sola tik nebijušus specefektus, ka Eiropa noelsīsies. Tieši tam – specefektu izprovēšanai un TV kameru trajektoriju izmēģinājumiem – paredzēti trīs "fināla ģenerālmēģinājumi" (pa diviem 15-ajā, divi 16-ajā maijā, pēdējais sākas 20 00 – tieši divarpus stundas pirms "paša galvenā un īstā fināla", kad tiks apkopoti balsojumu rezultāti). Un uz visiem šiem koncertiem tiek tirgotas biļetes. Visos arī darbojas "oficiālie Eirovīzijas tirdzniecības punkti" – tie ir mobilas bodītes, kur suvenīrus ar EIROVISION SONG CONTEST MOSCOW 2009 simboliku un logo var nopirkt par patiešām cilvēcīgām cenām. Suvenīri nudien ir glīti un gaumīgi, var pat teikt – jauki, sevišķi populāri tik tiešām ir sirsniņspilveni (maksā 4,5 latus) un paliela izmēra porcelāna šķīvji, kuriem gar "kantīti" rātni satupuši visu 42 dalībvalstu karodziņi (maksā 7 latus). Problēma vien tā, ka pirms tam jāiegādājas ieejas biļete, kuras cena nav normālam krievu proletārietim pa kabatai. Ja nu vienīgi – uz kādu dienas koncertu, kur biļetes ir pat piecu latu robežās (izpirktas).
Ko es ar šo gribu teikt? Ne tikai to, ka krievi par milzu naudu sarūpējuši pompozu un nudien grandiozu pasākumu, lai apliecinātu "visai pārējai Eiropai", ka viņi ir spējīgi noorganizēt milzīgus masu šovus. Lai vairs nevienam nebūtu pat mazākā aizdomu ēna, ka, teiksim, Sočos ar Olimpiādes ceremonijām kaut kas varētu nebūt "štokos" – pieļauju, ka šāds ideoloģiskais uzstādījums ir absolūti apzināts: ne velti dienu pirms Eirovīzijas sākuma Olimpisko kompleksu pēkšņā vizītē apmeklēja Krievijas premjers Vladimirs Putins, bet uz "finālu finālu" ieradīšoties Krievijas divdomīgā varas dubultpāra, jeb kā viņus apsrātīgi sauc žurnālists Leonīds Parfjonovs - "Krievijas Dolčes un Gabanas" - "pats galvenais prezis", valsts prezidents Dmitrijs Medveģevs.
Pagaidām publiskota ir aisberga (Eirovīzijas izmaksas uz 12. maiju) redzamā daļa un tie ir 38 miljoni eiro (salīdzinājums no kolēģes Ditas – Kannu festivāla budžets ir tikai 20 miljoni). Kā redzams, savam starptautiskajam imidžam vismaz popkultūras mīļotāju acīs Krievija nežēlo neko.
Visbeidzot, es kaut kā aizdomājos – diez kā jūtas visi tie dažādo tautību dziedošie talanti, kas vārda burtiskā nozīmē Maskavā strādā kā zvēri un, jo tuvāk nāk 16. maijs, jo slodze tiem kļūst baisāka... Šie nepārtraukti daudzie koncertu ģenerālmēģinājumi... Un kā jūtas tās anonīmās "mušīņas", kas atbild par šovu tehnisko nodrošinājumu, klupdamas krisdamas joņojot līdzi mobilajām televīzijas kamerām? Kā jūtas tie pusaudžu simti, kas pēc katras uzstāšanās metas pakaļ māksliniekiem ar ūdens pudelīti un dvielīti – un tā, nepārspīlējot, cauru diennakti?
Vai kāds, kas vemj internetā tos pretīgos anonīmos komentus (nu, kaut vai par mūsu Intaru Busuli), kaut uz sekundi padomā, kāda īsti ir šī neprāta cena?
(turpmāk vēl)