Grāmatu izdevējiem PVN pavisam
nesen "uzskrēja" no 5 procentiem līdz pat 21 procentam. Mūzikas
izdevējiem no 18 uz 21. Bēdu ieleja. Šobrīd valdība paziņojusi,
ka grāmatu un laikrakstu izdevējiem PVN obligāti jāsamazina. Argumentējot
ar to, ka vietējie grāmatu un laikrakstu izdevēji ir vienīgie pasaulē,
kas izdod grāmatas latviešu valodā. Pareizi! Taču atkal gribas vai
kaukt no pārestības, jo šo valdības attieksmi nekad nav izjutis
neviens mūzikas autors, izpildītājs vai izdevējs, kurš taču arī
ir vienīgais visā pasaulē kas rada, izpilda un izdod Latvijā radītu
mūziku! Ar ko dzeja, kas drukāta grāmatā, atšķiras no dzejas,
kas izdziedāta dziesmā un iedrukāta kāda albuma bukletā? Ne ar
ko. Visi mūzikas izdevēju centieni pielīdzināt mūzikas izdevējus,
grāmatu izdevējiem ir cietuši fiasko. Netaisnīgi.
Busulis piedzīvoja fiasko
Maskavā. Tik daudz nianšu, ko apspriest, ka labāk nesākšu. "Trīs
minūtes kauna" šim notikumam ir visprecīzākais apzīmējums. Jautājums
tikai ir par to, kurš tad īsti kaunējās. Viens man tagad gan ir
skaidrs, tas nebija Busulis. Lai gan atceroties, kādā veidā viņš
uzvarēja "Cīņas klubā", tas šķiet tikai likumsakarīgi. Skumji.
Mūzikas pārdošanas apgrozījums
Latvijā šogad krities vidēji par 50-60%. Traģiski.
Neviens no mūsu jaunajiem
un arī vecajiem populārās un nepopulārās mūzikas izpildītājiem
tā arī nav spējis ierindoties kaut vienā nozīmīgā pasaules atzītāko
dziesmu tabulā. Neredz ne UK Top 40, nedz Billboard Hot 100, ne arī
Eiropas simtniekā. Laikam taču arī ne tūkstošniekā. Slikti.
Mūzikas pirātisms pārceļojis
no Latgalītes uz plašajām Interneta laukiem. Ķer nu vēju. Bezcerīgi.
Jau maijs, bet radiostacijās,
tāpat kā pagājušajā gadā, skan garlaicīgas latviešu jauno izpildītāju
dziesmas. Totāli bez jaunrades un oriģinalitātes. Copy- Paste. Copy
–Paste. Copy-Paste. Murgaini.
Taču, ja pats ticētu tam, ko te esmu sarakstījis, es jau sen nedarītu to, ko daru pēdējos 17 gadus. Tāpēc neticiet nevienam manam vārdam. Turpinām sapņot! Laime.