Kā jūs vērtējat Latvijas telekomunikāciju tirgus normatīvo regulējumu?
Es domāju, ka valdība ir izdarījusi milzīgu kļūdu. Līdz šim no operatora prasīja samaksu par frekvenci, kuru tas lieto, un tas ir pareizi, jo frekvence ir nacionālais resurss, kuru nedrīkst izniekot. Diemžēl valdība mainīja domas un no operatora prasa samaksu par visām frekvencēm, nevis tikai par to, kura tiek lietota. Lielajiem operatoriem tas nozīmē cenas samazinājumu, bet, piemēram, Bitei tas ir izmaksu pieaugums. Jo mūsu inženieri vairs nav motivēti meklēt efektīvākos risinājumus. Tagad operatori lieto visu, ko iespējams, bet, ja jāmaksā būtu tikai par to, ko lieto, tad frekvences tiktu izmantotas ar lielāku rūpību.
Kādas būs konsekvences 2016. gadā iecerētajai viesabonēšanas tarifu atcelšanai Eiropas Savienībā (ES)? Vai paaugstināsiet iekšzemes tarifus?
Idejai par viesabonēšanas tarifu atcelšanu es piekrītu, jo industrija patiešām liek maksāt pārāk daudz par viesabonēšanu. Tas nav draudzīgi klientam. Taču tur ir apslēpta arī problēma. Kad Bites klients atradīsies kādā ES valstī, viņš par tur izmantotajiem mobilajiem sakariem maksās tikpat, cik Latvijā. Piemēram, neierobežoti zvani, maksājot vidēji 1,5 centus minūtē. Savukārt tā cena, ko mēs maksāsim ārvalstu operatoram, kura tīklā zvanīs Latvijas klients, būs pieci centi minūtē. Tas nozīmē, ka visi to valstu operatori, arī Lietuvā un Polijā, kur iekšzemes tarifi ir zemāki par vairumtirdzniecības cenu, zaudēs naudu par katru klienta zvana minūti. Tā ka problēma ir vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenu attiecībās.
Vēlos precizēt, vai tas nozīmē, ka pēc viesabonēšanas tarifu atcelšanas Bite paaugstinās iekšzemes tarifus?
Lai to novērstu, kaut kas būs jādara. Es vēl nezinu konkrētu risinājumu, bet būs jādomā par kādu nopietnu risinājumu.
Vai jūs uzskatāt, ka vienotā digitālā tirgus iniciatīva ir nepareiza?
Nē, gluži otrādi, tā ir ļoti pareiza. ES ir pārāk daudz telekomunikāciju operatoru, un mēs tāpēc atpaliekam no Ziemeļamerikas. ES ir ap 100 operatoru, turpretim ASV - četri. Tik daudzu operatoru spiediens uz zemākām cenām ar laiku pazeminās arī pakalpojumu kvalitāti. Pašlaik Latvijā pakalpojumu kvalitāte ir ļoti laba, bet, ja turpināsies spiediens pēc arvien zemākām cenām, pēc pieciem gadiem tā vairs nebūs tik laba. Tāpēc vienotā digitālā tirgus iniciatīvas ietvaros ir jārisina manis minētā problēma, kas saistīta ar vairumtirdzniecības cenām. Tas nozīmē, ka vairumtirdzniecības cenai ir jābūt vienādai ar mazumtirdzniecības cenu. Es neiebilstu, ja klienti ārzemēs runā saskaņā ar iekšzemes tarifu, taču neprasiet no manis kā operatora vairāk, nekā es prasu no klientiem. Šo problēmu labi saprot gan Latvijas Satiksmes ministrija, gan mūsu valsts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, ar kurām man ir bijušas vairākas tikšanās.
Bite strādā ne tikai Latvijā. Ja runājam par mūsu valsts uzņēmējdarbības vidi kopumā, kā jūs to raksturotu salīdzinājumā ar citām valstīm?
Latvijas Bites menedžmenta komanda ir viena no spēcīgākajām, ar kādu man jebkad nācies strādāt. Veids, kā mēs strādājam visi kopā, ir labākais, kāds vien var būt. Piemēram, Čehijā vai Kanādā, vai citviet, kur strādāju, uzņēmuma mārketinga daļa parasti karo ar tā paša uzņēmuma pārdošanas daļu. Ja pārdošanas rādītāji ir labi, pārdošanas daļa lepni sit sev pie krūtīm, ja rādītāji ir slikti, vaino mārketingu par slikto piedāvājumu. Bites Latvijas komanda strādā kā viens veselums, un nav šo savstarpējo apvainojumu. Runājot par uzņēmējdarbības vidi kopumā, es teiktu, ka jūs esat tikai ceļa sākumā, ir visas iespējas attīstībai. Viena no galvenajām problēmām, manuprāt, ir tā, ka cilvēki nejūt, ka valdībai būtu vīzija un redzējums par valsts attīstību. Jums nav sava zīmola. Piemēram, Igaunija stāv un krīt par savām tehnoloģijām un inovācijām. Kas ir tas, par ko iestājas Latvija, kāds ir mūsu brends? Latvijas iepriekšējam premjerministram Valdim Dombrovskim bija šāds redzējums un arī plāns, kā izvest valsti no krīzes. Mans draugs Francijas Nacionālās bankas vadītājs vienās vakariņas teica, ka viņam ir ļoti liela cieņa pret Latviju, jo, kamēr Dienvideiropa tikai sūdzējās par krīzi, Latvija krīzi vienkārši ņēma un pārvarēja. Tajā pašā laikā valdībai ir vairāk jādomā, kā noturēt darbaspējīgos iedzīvotājus Latvijā. Pārāk daudz cilvēku ir zaudēts. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi jauniem cilvēkiem parādīt vīziju, uz kurieni Latvija virzās un ko vēlas sasniegt. Ir jāpanāk, lai cilvēki saka: "Jā, es ticu šai vīzijai, šai virzībai un tāpēc gribu palikt strādāt un dzīvot šeit, Latvijā."
Kā jūs vērtējat mūsu nodokļu slogu uzņēmējiem, īpaši darbaspēka nodokli, par kuru sūdzas daudzi uzņēmēji?
Man tas nerada problēmas. Ja uzņēmējs par nodokļu slogu sūdzas, tad kaut kas nav kārtībā ar viņa biznesu.
Vai jūs Latvijā esat saskāries ar strādājošo trūkumu, un vai jūsu klientu servisa centra darbinieki saņem vairāk par minimālo algu?
Protams, vairāk. Par to vispār runas nevar būt. Viņi ir kompānijas sejas, kas ik dienas kontaktējas ar klientiem. Viņu varā ir radīt vai nu lielisku, vai briesmīgu iespaidu par kompāniju. Tāpēc šie darbinieki man ir ļoti svarīgi un es viņus augstu vērtēju. Mūsu zvanu centrs atrodas Saldū, jo Rīgā ir pārāk augsta darbinieku mainība. Saviem darbiniekiem es apmaksāju gan vingrošanu, gan reizēm masāžu, tāpat dāmām kādreiz tiek apmaksāts manikīrs. Ir bijuši gadījumi, ka piezvana kāds mūsu klients uz bezmaksas telefonu un saka, ka viņam nav naudas, lai piezvanītu savam ārstam un pierakstītos uz konsultāciju. Mani darbinieki tad to izdara šā klienta vietā. Vai viņi to darītu, ja saņemtu tikai grašus?
Kā teiktu angļi: if you pay peanuts, you get monkeys (ja norēķināties ar zemesriekstiem, pie jums strādās mērkaķi).
Precīzi. Runājot par darbaspēka trūkumu, pašlaik tas vairs nav jūtams, tas bija ļoti izteikts treknajos gados. Pašlaik ar darbaspēka trūkumu saskaras tie uzņēmēji, kas pret saviem darbiniekiem neizturas tik labi, kā vajadzētu. Vai tik laba situācija darbaspēka pieejamības ziņā būs arī, piemēram, pēc diviem gadiem, es neesmu pārliecināts. Taču tas būs izaicinājums darba devējiem, cik viņi būs radoši un spējīgi piesaistīt darbiniekus.
Visu interviju lasiet trešdienas, 5. novembra, laikrakstā Diena!