ĀM: Kaujas Kalnu Karabahā rada nopietnus draudus stabilitātei reģionā

Ārlietu ministrija pauž nožēlu, ka cietuši un gājuši bojā cilvēki, un izsaka līdzjūtību cietušajiem un bojā gājušo tuviniekiem. Tāpat Latvijas ārlietu dienests pilnībā atbalsta EDSO Minskas grupu un trīs līdzpriekšsēdētājus viņu pūlēs atjaunot pamieru.Kā ziņots, Kalnu Karabahā arī svētdien ir notikušas sadursmes starp Armēnijas un Azerbaidžānas spēkiem, paziņojušas abas puses.Sestdien kaujās Kalnu Karabahā Armēnijas pusē bojā gāja 18 karavīri, bet Azerbaidžānas pusē - 12 karavīri. Bojā esot gājuši arī divi mierīgie iedzīvotāji.Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir de facto neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.Azerbaidžāna, kuras aizsardzības budžets pārsniedz visa Armēnijas valsts budžeta apjomu, draudējusi zaudētās teritorijas atgūšanai pielietot spēku, ja sarunas nedos nekādus rezultātus. Savukārt Armēnija paudusi apņēmību uz jebkādām militārām akcijām reaģēt ar masīvu prettriecienu.