Budžeta studijas savā ziņā ir valsts aizdevums

Nav vis nekāds kredīts, bet gan valsts labāko jauniešu motivācijas sistēma iet studēt, nevis uzreiz kļūt par vergiem uz visu atlikušo mūžu, pašiem saņemot kapeikas, bet citiem uz tā rēķina ļaujot pelnīt miljonus. Ja no 30 studentu grupas tikai 6 ir budžetā (reāls piemērs no Vidzemes augstskolas dzīves- kāds tur kredīts? Drīzāk sēklas nauda privātā kapitāla piesaistei!

Kas notiek jaunā latvieša paurī, ja viņš saka "Budžeta studijas savā ziņā ir valsts aizdevums". Kāds valsts aizdevums? Kur tas puisis ir skolojies? Trulībā pie klozetu tirgotāja? Kāpēc viņš neko nesajēdz par valsti, valsts budžetu, sociālo sfēru, sociālajām programmām, izglītības finansēšanu sociāli politiski attīstītās valstīs? Vai tādu analfabētu drīkst pieņemt darbā medijā?

Tēze par "ieklausīšanos darba devējos" nav pārliecinoša. Šaubos vai "darba devēji" pieprasa veselības aprūpes speciālistus, pedagogus un budžeta vietu piešķiršanu Aizsardzības akadēmijai. Politiķu uzdevums ir ne tikai klausīties darba devējos un sekot to šaurajām interesēm. Darba devēji arī filozofus, vēsturniekus, rakstniekus un māksliniekus nepieprasa, taču tas nenozīmē, ka šīs profesijas nav nepieciešamas.

Vispirms būtu jārēķina, kāpēc budžetā ņem sprukstiņus, kam attiecīgā lieta RIEBJAS. Otrs, īpaši attiecas uz LUni. Pasniedzēju blēžu bandas varētu izbeigt melot studentiem par perspektīvām, lai izspiestu nēģera darbu studiju laikā un izbeigt pēc tam demonstratīvi aizliegt nodarboties ar profesiju Latvijas teritorijā. Bet valsts aizdevums budžets nav, Gūtes kundziņ. Vienkārši pasaule aizgājusi tik tālu, ka maģistrs ir pamata izglītība.

Kas tad cits, ja ne darbs ārzemēs, atliek nabaga "izskolotam" par budžeta naudu inženierzinātņu absolventam, ja Savā valstī, jaunam speciālistam piedāvā darbus, labi ja par 500 - 700 EUR uz papīra???... Pārdošanas menedžeris saņem pat vairāk... Ja vien vispār spēj atrast brīvas vakances, jo mūsu valsts vīri ļoti "sekmē" ražošanas un rūpniecības attīstību ar dažādām aizvien jaunām nodokļu shēmām, kuras neļauj nevienam uzņēmumam plānot savu darbību pat uz niecīgiem 3 gadiem uz priekšu... Un tās ir rūpes par tik tiešām nepieciešamajiem darba tirgū speciālistiem?

Ta var teikt tikai latviesu idiots> Izskatās, beidzot ierēdņi būs sadzirdējuši uzņēmēju ilggadējos aicinājumus izglītības politiku veidot, balstoties uz reālo tirgus pieprasījumu, proti, mācīt tos speciālistus, kuri ir reāli nepieciešami darba tirgū, nevis balstoties uz pašu izglītību alkstošo pieprasījumu vai kādām modes tendencēm, kā dēļ rezultātā ilgstoši esam piedzīvojuši dažādu jomu speciālistu pārprodukciju, kas radīja divus negatīvus efektus – augstu bezdarba līmeni jauniešu vidū un vienlaikus kvalificētu darbinieku deficītu atsevišķās nozarēs, piemēram IT, inženierzinātnēs un tamlīdzīgi.

Valsts izglīto, mēs maksājam par to nodokļus, bet students beigās aizbrauc strādāt un maksāt nodokļus kādai citai valstij. Vismaz budžeta studentiem būtu valsts finansējums jāatsrādā Latvijā.

Protams, ja valstij nav vajadzīga izglītota tauta, tad tas ir pareizais ceļš.

Šīs problēmas risinājumu savulaik piedāvāja Roberta Ķīļa augstākās izglītības finansēšanas modelis. Diemžēl tas tika noraidīts saknē, nemaz neanalizējot plusus un mīnusus. Varbūt ir vērts atgriezties pie Ķīļa modeļa?