Runājot par aktivitātēm vietējo pircēju vidū, Kozels uzsver tendenci, kas pamazām sāk līdzināties 2007.gada nekustamo īpašumu "buma" laikam. Proti, arvien vairāk Rīgas mikrorajonos padomju laika ēkās esošie dzīvokļi tiek piedāvāti tirgū par neadekvāti augstām cenām.
Tās svārstās no 1000 līdz 1500 eiro par kvadrātmetru, kas dažkārt pat pārsniedz cenas jaunajos projektos. Patiesajai šādu dzīvokļu cenai jābūt ap 500 līdz 800 eiro par kvadrātmetru, norāda Kozels.
Ņemot vērā, ka septembrī spēkā stāsies jaunie grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju, daudzi ārvalstnieki izmanto "pēdējo brīdi" iegādāties īpašumus par līdzšinējo cenu diapazonu, skaidro Kozels. Šai ziņā par nemainīgi populārākajām īpašumu iegādes vietām atzītas Jūrmala un Rīgas centrālā daļa, kur atrodami labi piedāvājumi cenā no 140 000 līdz 300 000 eiro.
Tajā pašā laikā, salīdzinot ar pēdējiem diviem gadiem, ievērojami sarucis pieprasījums pēc nomas pakalpojumiem. Proti, ārvalstu viesi vairs neizvēlas Jūrmalu pa vietu, kur pavadīt atvaļinājumu vai brīvdienas un nevēlas īrēt apartamentus vai atsevišķas mājas. Kozels min, ka viens no iemesliem varētu būt politiskā situācija Ukrainā un Krievijas rubļa vērtības krišanās. "Tie, kas iepriekš plānoja braukt šurp, ir pārdomājuši un, iespējams, izskata citus variantus," saka speciālists.
Tiesa, īres maksa Jūrmalā šobrīd ir samazinājusies, taču pieprasījums īrēt mājokļus ir niecīgs, savukārt vietējiem klientiem šī cena joprojām ir par augstu.
Kozels atzīmē, ka Jūrmala ir viena no pilsētām, kur visaktīvāk noris jaunu objektu celtniecība. Tās ir gan vairākdzīvokļu ēkas, gan individuālās dzīvojamās mājas. Turklāt cena par šiem jaunajiem objektiem tiek noteikta pat nedaudz augstāka par patieso tirgus vērtību, kas nav vilinoši potenciālajiem vietējiem pircējiem. Kozels novērojis, ka maksātspējīgos vietējos klientus vairāk interesē nelieli īpašumi, kas var atrasties arī tālāk no Jūrmalas centra. Turpretī ārvalstnieki vēlas platības ziņā lielākus īpašumus rajonā no Lielupes līdz Majoriem.
"Pašreizējās prognozes nav pārāk optimistiskas - sakarā ar Krimas pievienošanu Krievijai daudzi potenciālie īpašumu pircēji izvēlēsies iegādāties īpašumus pie Melnās jūras, nevis šeit. Daļa klientu arī sākuši meklēt īpašumus citās valstīs un skrupulozi izvērtē priekšrocības starp Latviju un citām valstīm," paskaidro Kozels.