Inteliģentās dūru cīņas

Divi skaļākie – es gribētu tomēr teikt – skandāli ir izvērtušies saistībā ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) iecerēto reorganizāciju jeb faktiski tās likvidāciju un Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) rektora problēmām ar latviešu, respektīvi, valsts valodas nezināšanu. Tie izgaismo kādu būtisku problēmu, proti, nozarē iztrūkst stratēģiska un strukturēta plāna par sistēmas uzlabošanu. Iespējams, plāns ir un kādam tas ir zināms, taču sajūta ir tāda, ka daudzi lēmumi, kas sev līdzi nes būtiskas izmaiņas, pirms to pieņemšanas tiek apspriesti pārāk šaurā lokā, bieži pat neiesaistot darba procesā tos, kurus šie lēmumi skars vistiešākajā veidā.

RPIVA reorganizācijas jautājumā, šķiet, lielākās studentu un mācībspēku bažas ir par to, vai pēc augstskolas pievienošanas Latvijas Universitātei (LU) saglabāsies pašreizējās RPIVA studiju vietas, tajā skaitā astoņas reģionālās filiāles. Taču šīm bažām pretī ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publiskie solījumi, ka RPIVA studiju sistēma paliks arī pēc iekļaušanas LU struktūrā. No vienas puses, varētu pārmest IZM vadībai pārāk nepietiekamu iecerētās rīcības izskaidrošanas darbu gan pašai RPIVA, gan pašvaldībām, gan sabiedrībai kopumā. Taču, no otras puses, mūsu augstākās izglītības sistēmas sakārtošanas nepieciešamība jau sen tiek akcentēta kā svarīgs priekšnoteikums jauniešu konkurētspējas paaugstināšanai ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas līmenī. Vienlaikus IZM būtu svarīgi paskaidrot kādu būtisku niansi šajā tracī – ir vai nav pamats runām par to, ka RPIVA pievienošanas LU mērķis esot glābt bēdīgo LU finanšu situāciju. Ja šīs runas ir patiesība, tad gan varētu būt nopietns pamats apšaubīt RPIVA reorganizācijas procesu šādā griezumā.

Dažus jautājumus raisa arī otrs tracis saistībā ar REA rektora latviešu valodas nezināšanu, proti, kāpēc šis Andresa Pālzova kunga trūkums nācis gaismā tieši tagad, nevis pirms desmit gadiem? Un vienlaikus otra nianse – kas vai kuri lika ministram tik krasi mainīt domas šajā jautājumā? Lai gan uzskatu, ka jebkuras Latvijas augstskolas vadītājam būtu jāspēj sazināties valsts valodā (un kā noprotams, pamatzināšanas šim kungam esot), vienlaikus tomēr gribētos zināt, vai IZM ir 100% pārliecība par visu skolu un bērnudārzu izglītības darbinieku latviešu valodas prasmēm atbilstošā līmenī.