"Ja man palīdz un šeit es varu ģimenei nodrošināt stabilitāti, tad nebraukšu nekur. Nav jau tie cilvēki laimīgi, kas ir aizbraukuši projām un spiesti svešatnē pelnīt naudu, lai varētu nomaksāt kredītus un visu pārējo. Nekāda laimes zeme jau tā nav, jo vienmēr jebkurā citā valstī viņš būs iebraucējs. Vienīgā vieta, kur esam mēs paši, ir mūsu valsts. Tāpēc mums ir jādara viss, lai nevajadzētu braukt projām, lai jūs kā jaunieši redzētu savu perspektīvu," akcentēja Jaunsleinis.
Viņš norādīja, ka šodienas konference ir viens posms, lai parādītu, ka jaunieši ir nozīmīga LPS prioritāte, kas atrodas līdzās galvenajai prioritātei uzņēmējdarbības veicināšanai. LPS veidojot divus tīklus - uzņēmējdarbības atbalsta tīklu un jaunatnes atbalsta tīklu.
Jaunatnes jautājumu risināšanā nozīmīgi sadarbības partneri esot Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Labklājības ministrija (LM). Jaunsleinis uzskata, ka, sadarbojoties kopā, vairāk spēs izdarīt. Lai arī viedokļi mēdz atšķirties, viņaprāt, tas ir labi, un laiks parādīs, kurš ir pareizākais viedoklis. Savukārt diskusiju rezultātā izdosies atrast labāko risinājumu ceļu.
Viņš kā LPS priekšsēdētājs no konferences cer sagaidīt daudz priekšlikumu jaunatnes politikas attīstības pašvaldībās. Jaunsleinis tos iedalītu divās grupās - jaunieši, skolēni un saistībā ar izglītības jautājumiem, kā arī priekšlikumus jauniešu dzīves sakārtošanai. Tiekoties ar jauniem cilvēkiem, viņš sapratis, ka jāatrod mehānismi, kā palīdzēt jaunām ģimenēm, piemēram, iekārtot dzīvesvietu, ja neviens nedod kredītu, kā varētu palīdzēt, lai cilvēks varētu stabili "iesakņoties". Viņaprāt, tā arī ir atbilde uz jautājumu, - cilvēkiem ir jābrauc prom vai nav.
Konferencē saņemtos priekšlikumus un idejas Jaunsleinis solījās virzīt arī tālākam atbalstam valdības vai parlamenta līmenī.
IZM Sporta un Jaunatnes departamenta direktora vietniece jaunatnes jomā Diāna Sīmansone norādīja, ka jaunatnes politiku nav iespējams īstenot tikai vienai institūcijai un ir nepieciešama sadarbība ar citām iesaistītajām institūcijām, tostarp pašvaldībām un uzņēmējiem, kas var piedāvāt darba un prakses vietas jauniešiem.
Viņa atzīmēja, ka pašvaldību funkcijās ietilpst darba ar jaunatni plānošana un nodrošināšana, kā arī institucionālās sistēmas darbam ar jaunatni nodrošināšana, piemēram, jauniešu centra. Tādējādi pašvaldībai būtu jāveicina un jāatbalsta jauniešu iniciatīvas, jānodrošina iespējas jaunietim iegūt prasmes un jāceļ viņa kompetence caur neformālo izglītību, jāgādā par informācijas pieejamību jauniešiem aktuālos jautājumos.
Jaunatnes politikas stratēģijas pašvaldībā top un salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad tikai 18 pašvaldībām tāda bija, tagad tā ir jau 27, klāstīja Sīmansone. Viņa akcentēja, ka ir ļoti svarīgi, ka pašvaldība definē politiski un arī plānošanas dokumentos mērķus un plāno resursus attiecībā uz jauniešiem, un tā nav vienkārši haotiska vai vienreizēja darbība.
Valstī kopumā esot 86 jauniešu centri, kas pilda svarīgu lomu - strādā ar jauniešiem. Nākotnes vīzija esot jauniešu centru sociālās lomas palielināšana. Tāpat ir 52 interešu izglītības iestādes. Sīmansone atzīmēja, ka svarīgi ir arī cilvēkresursi un jaunatnes lietu speciālistu tīklojums arī attīstoties - 56 personas ieguvušas šī speciālista kvalifikāciju un papildus vēl ir 20 personas, kas koordinē darbu ar jaunatni.
IZM viena no vēlmēm nākotnē ir, lai darbam ar jaunatni pašvaldībām finansējums tiktu piešķirts mērķdotācijās, nevis tikai caur atklātiem projektu konkursiem. Ministrijas apkopotajos jaunatnes speciālistu viedokļos iezīmējas, ka jāpilnveido institucionālā sistēma un nepieciešama vienota vīzija attiecībā uz jauniešiem, tāpat nepieciešams lielāks valsts un pašvaldības atbalsts jauniešu iniciatīvu projektiem.
Kā ziņots, LPS rīko konferenci, kurā diskutē par Latvijas pašvaldību koordinējoša jaunatnes atbalsta tīkla izveidošanu un Jauniešu garantijas iniciatīvas ieviešanu Latvijā, kā arī par aktualitātēm jaunatnes politikā.
2013.gada 2.ceturksnī Latvijā bija 17 600 jauniešu darba meklētāju, kas veidoja 15,4% no kopējā darba meklētāju skaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Lielākā daļa jeb 79,9% no šiem jauniešiem bija vecumā no 20 līdz 24 gadiem.