Nedomāju, ka Cīrule cerēja uz vieglu maizi VID vadībā, kas jau ilgstoši uz citu valsts pārvaldes iestāžu fona izceļas ar nemitīgiem skandāliem un pastāvīgiem strīdiem ar nodokļu maksātājiem visdažādākajos līmeņos. Diemžēl arī šajās 84 dienās par VID darbību aizvien nav dzirdēti atzinīgi vārdi – ka iestāde kļūtu draudzīgāka un būtu sākusi atmest savus visiem zināmos netikumus. Tieši pretēji – pārmetumu lavīna turpina palielināties apjomos. Var jau būt, ka tieši vadības maiņa raisījusi mēles daudz lielākam skaitam cilvēku, kuri nu jau diezgan atklāti pauž kritiku par nodokļu administrāciju, tādējādi cenšoties Cīrulei norādīt uz tiem trūkumiem, kas nav izskausti gadiem un ir iesakņojušies dziļi VID organismā.
Cīrule gan skaidri iezīmē turpmāko VID kursu – būt nevis par apgrūtinājumu radīšanas un represiju kantori, bet par atbalstu godīgajiem nodokļu maksātājiem.
Ironisku smaidu gan raisa paziņojums par VID vadības vienošanos par "slēpto mērķi" – kļūt par klientiem draudzīgāko iestādi Latvijā, jo īsti nepaliek skaidrs, kāpēc šim mērķim ir jābūt slēptam un no kā īsti tas tiks slēpts.
Taču slēpti vai neslēpti šo mērķi Cīrule sasniegs tikai tad, ja spēs salauzt līdzšinējo, gadiem ierasto VID mašinērijas darba stilu, kura dēļ klienti – nodokļu maksātāji – komunikāciju ar VID aizvien uztver kā neizbēgamas zobu sāpes. Jācer, ka arī sagaidāmā štatu samazināšana sapurinās VID darbiniekus un liks viņiem padomāt, ar kādu mērķi viņi vispār dodas uz darbu un kāds ir viņu īstais pienākums.
Protams, VID nav žēlsirdīgo māsu apvienība, kas piedod un pažēlo katru pārkāpēju, tomēr daļai VID darbinieku nevajadzētu arī aizmirst, ka nodokļu maksātāji, pret kuriem viņi izturas augstprātīgi un neiecietīgi, ir tie, kuri nodrošina valsts pārvaldei darba algas. Cīrulei ir nopietns izaicinājums – atdalīt graudus no pelavām. Un te ar mērķa definēšanu nepietiks. Ir jādara – apdomīgi, bet diezgan ātri.