Pauls Bankovskis par operu Dievu mijkrēslis: Mūzika lieliska, bet fināla nav

Diemžēl pie varenā muzikālā skanējuma fināls izčākstēja. Augsto latiņu, ko pats režisors intervijās savam darba ir uzlicis, operā Dievu mijkrēslis nesazīmēju.”Rakstnieks P. Bankovskis, atceroties operas iepriekšējās daļas, atzīst, ka par iestudējumu Dievu mijkrēslis ir sliktā nozīmē pārsteigts: „Viesturs Kairišs ir aizgājis lokalizācijas virzienā. Piemēram, Andrejs Žagars ir izmantojis pieeju, kad klasisks sižets tiek pārcelts lokalizētā, stilizētā vidē. Ar šo paņēmienu ne operā, ne teātrī, manuprāt, vairāk nevar pārsteigt.”„Mulsināja un izbrīnīja, ja tā var teikt, iestudējuma burtiskums, kas tiek izmantots visās malās, tāpēc šāda pieeja vairāk nav interesanta. Tā vietā labāk izmantot abstrakcijas līdzekļus,” norāda P. Bankovskis.Rakstnieks uzskata, ka V. Kairiša operai Dievu mijkrēslis nebija fināla. „Mūzika skanēja lieliski, bet uz skatuves darbībā notika pavisam kas cits. Ar grūtībām varēja nolasīt vēlmi stāstīt par Latvijā būtiskām norisēm,” pauž P. Bankovskis.Kā vēstīts iepriekš, 19. novembrī pirmizrādi piedzīvoja R. Vāgnera operas Dievu mijkrēslis iestudējums, kas noslēdz vērienīgāko Latvijas Nacionālās operas projektu - R. Vāgnera tetraloģijas Nībelunga gredzens iestudēšanu. Jauniestudējuma muzikālais vadītājas un diriģents ir Korneliuss Meisters, režisors V. Kairišs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva JurjāneR. Vāgnera tetraloģijai Nībelunga gredzens ir četras daļas - Reinas zelts, Valkīra, Zīgfrīds, Dievu mijkrēslis. V. Kairišs R. Vāgnera operciklam Latvijas Nacionālajā operā pieslēdzās, sākot ar otro daļu Valkīra.