Līdz šim tas attaisnojas. Pērnā gada novembra rādītāji liecināja par mazumtirdzniecības atdzīvošanos, bet rūpniecības dati par oktobri un novembri signalizē par ļoti spēcīgu veikumu. Tas noteikti ļauj prognozēt, ka arī kopējā ekonomiskā izaugsme gada pēdējā ceturksnī var izrādīties labāka par gaidīto, kas lielā mērā atspoguļo trešā ceturkšņa vājo veikumu. Tas būs ļoti labs atspēriens šim gadam.
Aktuālākie noskaņojuma eirozonas un arī citu lielāko pasaules ekonomiku rūpniecības indeksi uzrāda augstus vai rekordaugstus līmeņus. Tas ļauj prognozēt, ka tuvākajā laikā apstrādes rūpniecības izaugsme turpināsies. Visticamāk, ka pēdējos mēnešos uzrādīto tempu gada garumā noturēt neizdosies, tomēr tas varētu būt 4-5% robežās. Turklāt, saglabājot šādu tempu, brīvo jaudu pārpalikums strauji saruks, kas veidos pieprasījumu pēc investīcijām un būs labs priekšnosacījums stabilākai un nedaudz dzīvīgākai izaugsmei eirozonā un arī Latvijā. Brīvo jaudu pārpalikums pasaules lielākajās ekonomikā ir pietuvojies līmenim, kas parasti liecina par investīciju cikla sākšanos. Taču vēl ir jautājums, vai un kā to noteiks valdošā nenoteiktība.
Rūpniecības dati rāda, ka 2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri, rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 11%. Ražošanas apjoma kāpums apstrādes rūpniecībā bija 9,1%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 9,8 %, elektroenerģijas un gāzes apgādē par 18,6%.
Rūpniecības veikums veido pamatu šā gada izaugsmei
Pozitīvie apsteidzošie dati par eirozonas pērnā gada pēdējā ceturkšņa datiem viesa klusas cerības, ka tas sniegs labu impulsu arī mūsu ekonomikai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.