Šovasar patīkamus pārsteigumus ir sagādājusi pārtikas pārstrāde. Trīs mēnešus pēc kārtas apgrozījuma gada pieaugums pārsniedzis 7%, iepriekšējo reizi šāds sasniegums bija 2006. gadā. Īpaši jāatzīmē zivju pārstrāde, kura beidzot pārliecinoši vēstī par krīzes zemākā punkta pārvarēšanu.
Krievijas embargo nozare nebija gatava, tikai viens no lielākajiem uzņēmumiem (Karavela) bija noteicis pārējās pasaules tirgu iekarošanu kā prioritāti. Šogad panākumus sāk gūt arī citi, te īpaši var atzīmēt Gamma-A. Bagāto valstu tirgos ir iespējas, kuras var izmantot bez lieliem ieguldījumiem ražošanā, jo tur produktus, kuri ir līdzīgi mūsu šprotēm, pazīst jau vairāk nekā 100 gadus, tikai sauc citādāk.
Pārsteidzoši labi panākumi šogad gūti Japānas tirgū, pārdošana tur aug ļoti strauji, kāpumam gals vēl nav redzams. Šādi turpinot, bagātā Āzijas valsts var kļūt par vienu no nozares lielākajiem tirgiem. Attīstās nozares tradicionālo produktu pārdošana ar citiem nosaukumiem un citu pieeju, parādās pavisam jauni, piemēram, Norvēģijas mencu filetēšana un eksports uz ASV. Iespējams, ka nākotnē mūsu ražotāju piedāvājumu papildinās no importa izejvielas ražoti tunču konservi. Taču ārvalstu tirgu iekarošana prasa administratīvo jaudu, kādas daļai uzņēmumu trūkst, to liktenis joprojām ir neskaidrs.
Strauji attīstās arī gaļas pārstrāde, kas nav pārsteigums. Šai nozarei ļoti palīdz iekšējā tirgus attīstība. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā auga par 1,3%, bet jūlijā gada griezumā par 4,6%, kas bija labākais rādītājs divarpus gadu laikā. Pat pie krītoša iedzīvotāju skaita var augt pārtikas patēriņš vērtības izteiksmē, ja aug ienākumi. Tieši gaļas pārstrādātāji no tā gūst visvairāk, jo šis ir salīdzinoši dārgs produkts. Graudu pārstrādes apjomus CSP nenorāda divu uzņēmumu lielā īpatsvara dēļ, bet kopējie pārtikas rādītāji liek domāt, ka te viss notiek. Strauji attīstās patērētājiem domāto produktu noiets Ziemeļvalstīs.
Joprojām ļoti labi, kaut salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem nedaudz pieticīgāki rezultāti ir mašīnbūvē. Gada pieauguma tempi jūlijā vairs nav mērāmi desmitos, bet padsmitos procentu, ak vai, taču iepriekšējie mēneši te bija tik apbrīnojami labi, ka korekcijai agri vai vēlu bija jānotiek. Nav šaubu, ka mašīnbūve turpinās attīstīties straujāk par rūpniecību kopumā. Papildus investīcijas joprojām būtu ļoti noderīgas, taču ir iespējas arī esošo jaudu ietvaros, strādājot pie produktu attīstības un darba organizācijas uzlabošanas. Metālapstrāde ir labā "kondīcijā" un turpinās augt, jūlijā te reģistrēts līdz šim lielākais mēneša apjoms un pieaugums gada griezumā par 18%. Pieprasījumam kāpjot, šajā nozarē ir iespējams strauji palielināt jaudas — tā teikt, ja cehā ir kāds brīvs stūrītis, jaunu iekārtu var nopirkt un uzstādīt ātri.
Ražošanas jaudu potenciāls ir daudz pamatīgāk izsmelts kokapstrādē, kuras kopējā izlaide svārstās ap vienu punktu kopš pagājušā gada sākuma. Ļoti vajadzīgas ir investīcijas koksnes dziļākā pārstrādē, jo kokzāģētavu apjomu tālāks pieaugums faktiski nav iespējams, vismaz ar vietējiem resursiem, bet paļaušanās uz importa apaļkoksni ir riskanta. Tāpēc ļoti svarīgi ir valdībā gatavotie lēmumi par elektrības tirgu, kuru rezultāts būs OIK maksājumu samazināšanās. Kokapstrāde ir energointensīva nozare, kas patērē 45% no visas rūpniecības patērētās elektrības. Tā ir arī ļoti svarīga nodarbinātībai ārpus Rīgas reģiona.
Bez nosauktajām lielajām nozarēm un jūlijā noteikti jāpiemin arī poligrāfija, kurā sasniegts otrais lielākais mēneša apjoms nozares vēsturē, savukārt nemetālisko minerālu ražošanā bijis otrais lielākais apjoms kopš 2008.gada februāra.
Preču ražotāju panākumi šogad ir īpaši svarīgi, jo pakalpojumu eksporta dinamika ir mazāk cerīga nekā iepriekšējos gados. Tranzīts ir sasparojies, bet tas visdrīzāk neturpināsies ilgi. Turpretim pārējo pakalpojumu eksporta kāpums, kas bija lielākais ekonomikas panākumu stāsts pēckrīzes laikā, kopš 2011.gada vidēji augot par 8%, šogad ir noplacis. Ir jauki, ka šogad straujāk aug iekšējais tirgus, taču ilgākā laika posmā ekonomikas vidējais attīstības temps būs ļoti līdzīgs eksporta sektora veiktspējas kāpumam.