Pēdējos gados Latvijas Kultūras akadēmija visai intensīvi gatavo jaunos aktierus un režisorus. Jaunajiem aktieriem, kuri uzreiz pēc studijām nedabū pastāvīgu darbu teātrī, gan nevajadzētu mest plinti krūmos, uzskata LTDS priekšsēdētāja. Viņu laiks teātrī var pienākt arī ar dažu gadu nobīdi. Lai aktierim veidotos veiksmīga karjera teātrī, ir jāsakrīt vairākiem apstākļiem. Viņam ir vajadzīga ne tikai fiziskā un psiholoģiskā izturība, bet arī veiksme.
Viņa norāda, ka, iespējams, katru gadu nevajadzētu uzņemt aktieru kursu. Provizoriski vērtējot, no šā gada kursa tikai trešā daļa dabūs stabilu darbu teātrī.
Vienlaikus viņa uzsver, ka teātra specifika pieprasa daudz jauno aktieru. Trīsdesmitgadīgos aktierus teātros vairs tik daudz nevajag kā divdesmitgadīgos. Teātru vadītāji to saprotot un ir ļoti uzmanīgi un piesardzīgi, slēdzot darba līgumus. Dažas aktrises pēc pāris teātrī nostrādātiem gadiem izvēlas ģimenes dzīvi un bērnu audzināšanu. Dažiem mēdz atklāties veselības problēmas, kas liedz turpināt skatuves gaitas, stāsta Gaismiņa-Šiliņa.
"Katram teātrim gadu gaitā ir izveidojies optimālais trupas skaitliskais sastāvs. Direktors saprot, ka vieglāk ir nepieņemt darbā jaunu aktieri, nekā lauzt līgumu ar štata aktieri. Teātros ir ienākuši jaunākās paaudzes režisori, kuriem nešķiet, ka Džuljeta varētu būt uz pusi vecāka nekā viņi paši. Sešdesmitgadīgs režisors, iespējams, uz šo problēmu skatītos citādi," piebilst savienības vadītāja.