"Skumji, ka Latvijas Pašvaldību savienība nespēj turēties pretī mirkļa kārdinājumiem," nožēlu pauda Truksnis.
Jūrmalas mērs uzskata, ka vieglā piekāpšanās nebija tālredzīgs lēmums, jo LPS necīnījās pat par iepriekšējās likmes 82% apmērā atjaunošanu, līdz ar to visām pašvaldībām ilgtermiņā situācija neuzlabojas. Truksnis norādīja, ka, palielinot IIN proporciju pašvaldībām līdz 85%, par 5% vairāk naudas būtu visām pašvaldībām bez izņēmuma, turklāt trūcīgākie novadi saņemtu lielākus ienākumus no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda un tādējādi būtu ieguvušas dubultīgi.
Vienlaikus Truksnis atzina, ka ir daudz dažādu subjektīvu un objektīvu faktoru, kas mēģina sašķelt pašvaldības, pretnostatot novadus pilsētām, bagātākās pašvaldības pret nabagākām, kas saņem finanšu izlīdzināšanas fonda līdzekļus.
"Ir jāizrunā situācija, jāmēģina saprast un tuvināt viedokļus. Es balsoju pret šo lēmumu [piekrist 80% IIN proporcijai], jo Jūrmala no tā neko neiegūst, bet saprotu situāciju un to, kāpēc tas tā ir izveidojies. Ir jau taisnība, ka trūcīgās pašvaldības ir jāatbalsta, bet mēs jau iepriekš esam teikuši, ka tas ir jādara ne tikai no finanšu izlīdzināšanas fonda, bet jāpiedalās arī valstij. Vakar tas arī tika izdarīts," atzina Truksnis.
Jūrmalas mērs nebija pārsteigts par Rīgas pilsētas pašvaldības lēmumu izstāties no LPS. "Vienmēr ir jābūt dialogam, bet es jau vakar LPS padomniekiem teicu, ka nezinu, cik ilgi šī organizācija šādā izskatā noturēsies. Mums ir vēl daudz kopīgu darbu pašvaldību lauciņā, bet gribētu organizācijā redzēt kopīgus mērķus un solidaritāti, nevis īslaicīgu labumu dēļ pieņemtus lēmumus, kas ilgtermiņā nedod labumu," norādīja Truksnis.
Nepalielinot IIN proporciju pašvaldībām no 80% uz 85%, Jūrmalas pašvaldības budžetam secen ies aptuveni 1,3 miljoni latu. "Esam jau pieraduši tikt paši saviem spēkiem galā, neviens nav mūs lutinājis arī ar Eiropas Savienības fondiem. Tas nav nekas jauns, bet arī ne pozitīvs," nopūtās Truksnis.
Jau ziņots, ka Latvijas Pašvaldību savienība un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis ceturtdien parakstīja valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolu par 2013.gada valsts budžetu.
Dokuments paredz, ka nākamgad tiks saglabāta esošā proporcija iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sadalē, kur 80% no iekasētā nodokļa nonāk pašvaldību budžetos, bet 20% - valsts budžetā.
Palielinot IIN proporciju pašvaldībām līdz 85%, tās iegūtu papildus 58 miljonus latu, no kuriem kopumā 41% nonāktu Rīgas budžetā. Lai papildu līdzekļi mērķtiecīgāk nonāktu trūcīgajās pašvaldībās, nevis padarītu turīgās pašvaldības vēl bagātākas, valdības pārstāvji piedāvāja saglabāt IIN proporciju 80 % apmērā, piešķirot 11,5 miljonus trūcīgākajiem novadiem un pilsētām.
Līdz ar protokola parakstīšanu apstiprināta arī premjera un novadu domju priekšsēdētāju vienošanās par papildu dotāciju 5,6 miljonu latu apmērā novadu pašvaldībām ar zemākajiem attīstības indeksiem, kā arī dotācija 5,9 miljonu latu apmērā četrām lielajām pilsētām ar zemākajiem ienākumiem - Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai.
Tā kā Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sarunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijām nav spējusi nekādā veidā aizstāvēt pašvaldību intereses un ir pakļāvusies Vienotības ministru spiedienam, piekrītot atļaut diskriminēt rīdziniekus, Rīga neredz nekādu jēgu savai aktīvai dalībai LPS, un līdz ar to Rīga aptur savu dalību šajā organizācijā, informēja Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) preses sekretāre Anna Kononova.
Dalības maksa 2013.gadā 50 000 latu apmērā tikšot novirzīta rīdzinieku vajadzībām.
Rīgas domes Finanšu departamenta aprēķini liecina, ka pēc jaunajām izmaiņām nodokļu likmēs un sociālo pabalstu līdzfinansēšanas sistēmā rīdzinieki nesaņems pilsētas budžetā apmēram 15 miljonus latu.
"Šī ir klaja diskriminācija pret rīdziniekiem, un no šīs attieksmes cietīs visi pilsētas iedzīvotāji, neskatoties uz to, vai viņi atbalsta esošo Rīgas vadību vai Vienotību," uzskata Rīgas mērs.
Kā ziņots, jūnijā par lēmumu izstāties no LPS paziņoja arī Krāslavas novada pašvaldība.