Tādi kā Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš valdības veidošanas procesu pārvērtis vienādojumā ar daudziem nezināmajiem, vai bijusī Valsts kontroliere Inguna Sudraba, kuras (ne)ilgais ceļš politikā pārsteidzis ar dažādu žanru iezīmēm, sākot ar melodrāmu līdz pat traģikomēdijai.
Pēdējais lata zīmē aizvadītais gads bijis gana trauksmains, jo mums atlika vien noskatīties, kā uguns liesmas izposta Valsts prezidenta rezidenci, līdz maksātnespējai nonāk Latvijas rūpniecības flagmanis Liepājas metalurgs un pār pircēju galvām sabrūk godalgots tirdzniecības centrs. Politiskās zemestrīces šogad izrādījās tik spēcīgas, ka gadiem iesildītos krēslus zaudēja gan premjers Valdis Dombrovskis, gan Operas vadītājs Andrejs Žagars, tikai Rīgas mērs Nils Ušakovs parādīja kaķa izveicību un spītību, noturoties amatā.
Nākamgad cīņa par krēsliem tikai pastiprināsies, jo lielāko daļu gada pavadīsim priekšvēlēšanu kampaņas gaisotnē. Vispirms būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās politiķi sīvi spēkosies par iespēju piecus gadus baudīt Briseles sarūpētos labumus, bet rudenī gaidāmas Saeimas vēlēšanas. Tajās pie varas lūkos tikt spēki, kas politisko iedvesmu smeļas nevis Ziemeļeiropā vai Briselē, bet gan uz austrumiem no Zilupes.
Piedāvājam dažas no Sestdienas nominācijām:
Gada vērotājs: Andris Bērziņš
Vienā no iepriekšējiem gadiem Sestdiena piešķīra Bērziņam "prezidenta minimālista" titulu, jo viņš pierādīja, ka Valsts prezidents var iztikt bez inaugurācijas balles, Jūrmalas rezidences un pat algas. Šogad brīžiem radās iespaids, ka tikpat labi Latvija varētu iztikt arī bez Valsts prezidenta, jo valsts galvas nasta Bērziņam izskatījās pārāk smaga. Vasaras saulgriežu priekšvakarā Valsts prezidenta institūcijas galu draudēja pasteidzināt postošs ugunsgrēks, kas izcēlās prezidenta rezidencē Rīgas pilī. Toties no politiskās snaudas Bērziņu pamodināja cita traģēdija, Zolitūdes lielveikala Maxima sabrukšana, pēc kuras viņš noteica skarbu diagnozi valsts pārvaldes problēmām un pasteidzināja Dombrovska valdības demisiju. Pēc tam Bērziņš kļuva par tādu kā skaistumkonkursa žūrijas priekšsēdētāju, kas pēc sev vien zināmiem kritērijiem izbrāķēja priekšā stādītos premjera amata kandidātus.
Gada veiksminieks: Nils Ušakovs
Pirms pašvaldību vēlēšanām Ušakova pretinieki centās mobilizēt visus spēkus, lai izsvēpētu viņu no Rīgas domes ar visiem kaķiem. Taču arī šoreiz "teflona Nils" pierādīja, ka nav zaudējis iemaņas veikli atvairīt visus uzbrukumus. Kopā ar neiztrūkstošo līdzgaitnieku Andri Ameriku viņš pārliecinoši uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās un noturējās amatā arī pēc Zolitūdes traģēdijas, kad daudzi prasīja viņa atkāpšanos. Tiesa gan, pat Ušakovam nākas rēķināties ar nepielūdzamo matemātiku, jo galvaspilsētas budžeta deficīts neļaus bezgalīgi turpināt viņa iecienīto vēlētāju iebarošanas taktiku. Zīmīgs signāls ir viņa centieni panākt, lai Rīgas viesi par sabiedrisko transportu maksā divreiz vairāk nekā rīdzinieki.
Gada izgāšanās: Inguna Sudraba
Savu lomu Latvijas politikas marionešu teātrī - tautas glābējas iznācienu - uztvērusi tik nopietni, ka ilgu laiku māņticīgi atteicās to publiski apstiprināt, kur nu vēl konkretizēt savus politiskos uzskatus (atskaitot to, ka Latvijai vajadzīgs Jaunais vilnis), bijusī Valsts kontroliere Inguna Sudraba pārdega uznāciena brīdī. Nelīdzēja ne senā drauga, bijušā Krievijas specdienestu vadītāja Sergeja Stepašina padomi, ne Latvijas "melnajā sarakstā" iekļautā polittehnologa Modesta Koļerova rakstu krājuma, kurā Baltijas valstis pozicionētas kā Krievijas ienaidnieces, prezentācijā gūtais idejiskais stiprinājums. 27.novembrī paziņojusi par tautas kustības Latvija - manas mājas dibināšanu un plāniem mainīt pasauli, Sudraba neizturēja spriedzi un kļuva par otro latvieti pēc Saulcerītes, kas politikā ienāk ar ģīboni. Atjēgusies un sapratusi, ka šis iespaids jāpārmāc ar vēl skaļāku blīkšķi, Sudraba steigšus paziņoja, ka okupācija būtu jāaizmirst.
Gada supersieviete: Iveta Grigule
Mēs jau zinājām, ka Latvijas sievietes ir stipras un varenas, bet Saeimas deputāte Iveta Grigule (ZZS) šogad pierādīja, ka viņās vēl snauž līdz galam neizmantots potenciāls. Raugoties uz Grigules varoņdarbiem, vairākums sieviešu var ieslīgt kompleksos par savu vājumu, jo Grigule aktivitātes ziņā pārspēj pat "cilvēku raķeti" Aināru Šleseru. Lai gan diennaktī ir tikai 24 stundas, Grigule līdztekus darbam Saeimā un ģimenes dzīvei pamanās arī cīnīties pret ļauno eiro, stiprināt latviešu patriotismu, apceļot valsti, tiekoties ar vēlētājiem, kā arī sniegt žurnālu lasītājiem vērtīgus padomus zirgu audzēšanā un rokdarbu darināšanā. Jācer, ka nākamgad ar panākumiem vainagosies Grigules centieni kļūt par Eiropas Parlamenta deputāti, jo tādā gadījumā viņa varēs pievērsties ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas glābšanai.
Par visiem aizvadītā gada varoņiem un antivaroņiem lasiet 20.decembra žurnālā Sestdiena!