Dabas aizsardzības pārvaldes dabas tūrisma un izglītības eksperts Andris Soms sniedz savus ieteikumus, kur doties garajās brīvdienās. Šoreiz apzināti tiek piedāvāti mazāk populāri maršruti, lai, arī dodoties dabā, mēs pēc iespējas izkliedētos.
Jūras mīļotājiem
Maršruts Sārnate–Užava. Garums 15 km. Sārnates apkaimē vēl ir redzams Baltijas jūras stāvkrasts, kas ziemeļu virzienā pamazām kļūst zemāks, un to nomaina noskalots priekškāpu valnis. Starp Vendzavām un Užavas bāku gar jūras krastu ir novērojami Latvijai neparasti skati, kas atgādina smilšaini – akmeņainus tuksnešus ar nabadzīgu veģetāciju –, bijušās Padomju armijas poligons. Šeit un arī aiz Užavas bākas bijušo poligonu teritorijās mūsdienās ir redzamas pelēkās kāpas. Tuvojoties Užavas ietekai, liedags kļūst aizvien plašāks un kāpu vaļņi – zemāki. No romantiskās Užavas bākas paveras visskaistākais Jūrtakas skats.
Maršruts Ziemupe–Pāvilosta. Garums 21 km. Cilvēku maz apmeklēta pludmale, kur var lasīt dzintarus un akmentiņus ar fosilijām, dzirdēt dziedošās smiltis zem kājām. Ziemupes apkaimē parādās jūras noskaloti stāvkrasti, bet tālāk līdz Akmensragam un Pāvilostai – skaistas, vietām noskalotas priekškāpas, kas noaugušas ar smiltāju kāpukviešiem un kāpuniedrēm. Vietām redzamas pelēkās kāpas. Akmensraga bāka būs labs atpūtas punkts.
Maršruts Tūja–Svētciems. Garums 24 km. Maršruts piemērots aktīviem un izturīgiem gājējiem! Viens no visskaistākajiem Jūrtakas posmiem, kas sākas ar Zaķupītes šķērsošanu. Līdz Ķurmraga bākai pārsvarā ir smilšaini liedagi ar nelieliem akmeņainiem posmiem. Tālāk sākas Vidzemes akmeņainā jūrmala, kur zemesragi mijas ar nelieliem līcīšiem, bet krastā paceļas līdz četriem metriem augsti smilšakmens atsegumi. Šķēršļi: Zaķupītes ietekai mazūdens periodā var pārbrist pāri (apkārtceļš pa Jūras un Liedaga ielu Tūjā, tilts – 0,8 km). Vitrupi var apiet pa tiltu (0,5 km no jūras).
Dabas taku gājējiem
Amatas ģeotaka. Garums 15,2 km. Sastāv no trim posmiem: Melturi–Kārļu zivjaudzētava (3,6 km), Kārļu zivjaudzētava–Zvārtes iezis (9,2 km), Zvārtes iezis–Veclauču tilts (2,4 km). Vislabāk Amatas krastu smilšakmens atsegumi ir saskatāmi vēlā rudenī, ziemā un agrā pavasarī, jo tos neaizsedz koku zaļā lapotne. Ziema piedāvās vienreizēju iespēju aplūkot ledus ūdenskritumus, kas radušies vietās, kur upē ietek nelielie avotiņi. Amatas senieleja ir iezīmīga ne tikai ar savām dabas ainavām. Tās krastus grezno dolomīta un smilšakmens atsegumi, kas atklāj Zemes vēstures lappuses 350–400 miljonu gadu tālā pagātnē, kad Latvijas teritoriju klāja jūra.
Drusku pilskalna taka. Garums 13,5 km. Maršruts ir lokveida. Taka atrodas Veclaicenes pagastā Gulbenes novadā. Tā sākas Kornetos pie pagasta pārvaldes ēkas. Apmēram pēc 400 m Dzērves kalnā atrodas 27 m augsts skatu tornis, no kura paveras skats uz Alūksnes augstieni Latvijā un Hānjas augstieni Igaunijā, tai skaitā uz Igaunijas augstāko virsotni Munameģi, kā arī uz vairākiem Kornetu-Peļļu gravas ezeriem. Tad taka pa meža ceļu gar Pilskalna ezeru ved uz Drusku pilskalnu, taču, lai tajā uzkāptu, ir jāpārvar stāva nogāze, jo Drusku pilskalns ir viens no visstāvākajiem Latvijā. Taku iespējams iziet arī pretējā virzienā. Jāņem vērā, ka ir daudz kāpņu un vietām ir ļoti stāvi kāpumi.
Ventas kreisā krasta taka. Garums 2,4 km. Taka vijas gar Ventas upes krastu līdz pat Kuldīgas jaunajam tiltam, ļaujot baudīt dabasskatus, Ventas upes plūdumu un, protams, Ventas rumbu, kas ir nozīmīgākais ģeoloģiskais objekts dabas liegumā un platākais ūdenskritums Eiropā – 249 m. Taka ļaus izbaudīt nesteidzīgu pastaigu pat krēslā, jo tā ir arī izgaismota posmā no Pils ielas līdz Vienības ielai.
Zaļās kāpas taka. Garums 7,2 km. Ja ir sniegs, distanci var veikt slēpojot. Taka sākas Ķemeros. Maršruts ved no Ķemeriem cauri dažādiem mežiem uz Zaļo kāpu. Kad, braucot vai ejot pa meža ceļu no Ķemeru puses, pēkšņi šķiet, ka tas atduras pret stāvu sienu un tur arī beidzas, klāt ir Zaļā kāpa – vairākus kilometrus garš, ar priežu mežu apaudzis smilšu valnis, kas ir veidojies kā senās Litorīnas jūras krasts. Pirms 4500 gadiem Litorīnas jūra atkāpās, un šobrīd kāpu ieskauj meži un purvi.
Stompaku purva taka. Garums 1,5 km. Atrodas Susāju pagastā Viļakas novadā. Unikāla teritorija ar dabas bagātībām un kultūrvēsturisko mantojumu. Purva austrumu daļas salās Otrā pasaules kara laikā bija ierīkota partizānu apmetne,kura bija viena no lielākajām Baltijā. Tajā bija 24 bunkuri un vairākas virszemes būves. Uz nacionālo partizānu mītnēm dabas liegumā Stompaku purvi ved marķēta taka, mitrākajās purva vietās ierīkotas laipas. Tā kā taka atrodas pierobežas teritorijā, līdzi jābūt pasei.
Lielo kangaru taka. Garums 1,5 km. Atrodas Suntažu pagastā Ropažu novadā. Dabas liegums ietver lielāko osu grēdu Latvijā, kā arī tam pieguļošās platības: Kangaru ezeru un Lielkangaru purvu. Dabas liegumā izbūvēta pastaigu taka ar tiltiņiem un skatu platformu pie Kangaru ezera. Apmeklētāju informēšanai un izglītošanai visas takas garumā izvietoti informatīvie stendi ar fotogrāfijām. Stendi vēsta par Ķoderu pilskalna izpēti un vēsturi, kā arī par īpaši aizsargājamiem biotopiem, retiem un aizsargājamiem augiem, dabas liegumu un lielāko osu grēdu Latvijā, ezeru, Kangaru ceļu, dzīvniekiem, putniem un bezmugurkaulniekiem. Teritorijā atrodas 33 m augsts skatu tornis un skatu platforma ainavas vērošanai.
Apskates objekti
Nīcgales akmens. Atrodas Nīcgales pagastā Daugavpils novadā. Vislielākais pašreiz zināmais laukakmens Latvijā. Laukakmens izmēri: garums – 10,5 m, platums – 10,4 m, augstums – 3,5 m, apkārtmērs – 31,1 m, tilpums – 170 m3. Rapakivi granīts. Saglabājušies nostāsti, kas vēsta, ka XVIII un XIX gs. uz tā plakanās virsmas esot bijis novietots galds un sēdekļi. Apkārtējie muižnieki pie akmens pulcējušies medībās. Te esot svinēti arī Līgo svētki.
Sarkanās klintis. Atrodas Raiskuma pagastā Cēsu novadā. Raiskuma iezis jeb Sarkanās klintis ir Gaujas senlejas pamatkrasta kraujas posms, kas atrodas uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas. Kraujas apakšējā daļā 200 m garumā atsegti līdz 10 m augsti augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie, dažviet dzeltenīgie, slīpslāņotie smilšakmeņi. Iežu virsma nelīdzena, rievu un plaisu sašķelta. Sarkanajās klintīs ir vairākas nelielas alas un nišas. Lielākā niša – apmēram 7 m plata, 5 m augsta, 3,5 m dziļa. No plaisām un alām izplūst vairāki avoti.
Embūtes pilskalns. Atrodas Kurzemē, Vaiņodes novada Embūtes pagastā. Embūtes pilskalns atrodas 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, Lankas upītes labajā krastā. Pilskalns mūsdienās apaudzis ar kokiem un vidē neizceļas. Tā apkārtne labiekārtota, uz pilskalna virsotni ved koka kāpnes. Kalna rietumu nogāzē tek avotiņš. Embūtē uz cita pakalna atrodas arī Embūtes pilsdrupas, kas ir paliekas no Embūtes viduslaiku pils un Embūtes muižas.