Dzejniece no paralēlās pasaules

gudrajam muļķim- nu te atkal velk uz stereotipiem. T.i. tie, kas klausās šlāgerus, lasa Apškrūmu utt. Es arī varbūt lasu un novērtēju (kaut novērtēju arīcita veida dzeju, piemērm Kl.Elsbergu), bet šlāgeri gan man riebj. Ja nu vienīgi duets Sandra, jo tiem gan ir humora izjūta :) Nu, tiem, kas viņus "noliek", tās laikam nav un nekad nav bijis. Īsāk sakot, gribēju pateikt, ka ne jau visi dzīvojas tikai pa elitārās kultūras vai tikai pa masu kultūras plauktiņu. Liela daļa ir gan tur, gan tur.

iepriecinājāt! šis patiešām raksts- pērle! Es taču visu mūžu domāju, ka Kornēlija Apšukrūma ir pseidonīms. izrādās- reāla sieviete ar apgriezieniem, un ražīga. Manai omei pilns plaukts ar viņas grāmatām un katru reizi jubilejās viņa man kādu no tiem pieraksta un kartītē ieliek piecus, desmit latus, lai "kaut ko smuku nopērku" Tā mums ar omi tradīcija, nepieņemt naudu nedrīkst un tas dzejolītis man vienmēr skaļi jānolasa. dzejniece ir kā tāds trešais starp mani un omi. Viņa vienmēr ir ar mums. Lai, cik skumji tas nebūtu, ome nedzīvos mūžīgi un tad man paliks Kornēlijas zdejas grāmatas- nekāda augstā māksla tā nav, bet man tie nav pantiņi, man tās ir attiecības ar manu omi

Sieviete fenomens. Mēs te varam gudri spriedelēt par deminurgiem, simboliem, padziļināto izpratni, bet atnāk Kornēlija un pasaka kā ir. Īsta paralēlā pasaule, tepat mums blakus. Mums, tiem gudrajiem un smalkajiem, šķiet, ka ir tikai jaunais rīgas teātris, Vestards Šimkus un Pēteris Vasks. Mēs krītam ģībonī par askētiski minimālo dizainu un iegādājamies olas eko vaikalos par summu ar kuru viena ģimene laukos dzīvo nedēļu. Mēs brīnamies, kas pērk un klausās šlāgerus un kā tas var būt, ka tie mūziķi peldas naudā, bet izbrauciet ārpus rīgas- ieejiet jebkurā kafejnīcā vai veikalā- ne jau Pētera Vaska mūziku tur dzirdēsiet. Dailes teatri visas biļetes izpirktas uz komēdijām, nacionālajā publika aiz sajūsmas auro un smejas par dziesmuspēlēm un Latgola.lv. Kornēlijas dzejoļu grāmatas tiek pirktas tādos apmēros, ka dažš labs jauniņais dzejnieks-pseidountelektuālis var tikai sapņot. Un ziniet, kas ir pats paradoksālākais- mēs nesaprotam tos, kas var klausīties šlāgerus (nu kurš tad norlmāls cilvēks kaut ko tādu spēj), lasīt Apšukrūmu ( tā taču ir pilnīga debilizācija un degradācija), sekot līdzi seriāliem ( ne jau intelektuālajiem, bet kaut kādiem meksikāņu un ugunsgrēkiem) un ģēbties kaut kādās košās leišu tirgus lupatās. Taču tie citādie cilvēki gan saprot, ka mums var patikt visas tās dīvainās lietas. "Katram savs" saka mana mammas māsīca, kornēlijas un Apvadceļa fane, kad aizrādu viņai par viņas gaumi. Nav, ko sliet degunu gaisā, visi jau mēs no kalpiem esam cēlušies