Igauņu komponista Visuma mūzika

Visuma balsis. Visuma dzimšana. Ziemeļu debesis. Dienvidu debesis. Galaktikas. Kasiopeja. Piena Ceļš. Plejādes. Andromeda. Vairāki skaņdarbi, kas veltīti dažādām komētām. Polārzvaigzne. Jaunais zodiaks. Zvaigžņotā debess. Šādi un līdzīgi nosaukumi ņirb igauņu komponista Urmasa Sisaska (59) radīto opusu sarakstā. Komponistu vidū viņš ir savdabis, kurš teleskopā vēro debesis, mērķtiecīgi sadarbojas ar astronomiem un savā mūzikā cenšas parādīt Visuma harmoniju. Ne tikai tēlaini, bet pirmām kārtām strukturāli, balstoties uz astronomiskiem, skaitliskiem aprēķiniem un ieklausoties senās igauņu tautas leģendās. Viņš pats saka:

"85 procenti manu darbu ir saistīti ar kosmoloģiju. Visi darbi balstās uz zinātnisku pieeju – tie saistīti gan ar zvaigžņu un planētu astronomisko rotāciju, gan ar citiem, ļoti konkrētiem aprēķiniem. Tiem pamatā ir zinātniski pētījumi. Tas ir strukturāli. Tas nav tikai tēlaini. No kosmoloģiskā viedokļa skatpunkta Visums pats par sevi ir liels, pilnīgs mākslas darbs. Arnolda Šēnberga dodekafonijas Visumā nav!"

Urmass Sisasks Ziemassvētkos viesojās Rīgā kopā ar trim igauņu koriem no Tartu, kuri kopā ar saksofonu orķestri un muzikālā teātra Vanemuine solistiem diriģenta Lauri Brēdes vadībā 27. decembrī Rīgas Sv. Pētera baznīcā atskaņoja viņa Ziemassvētku oratoriju un citus garīgos opusus. 2008. gadā pēc Māra Sirmā lūguma viņš uzrakstīja Odu Saulei, kas izskanēja kora Kamēr… projekta Pasaules Saules dziesmas koncertos Latvijas Universitātes aulā un ir iemūžināta arī šī cikla kompaktdisku izdevumā.

Labskanīgais Visums

Urmass Sisasks ir aprēķinājis Visuma muzikālo harmoniju. Viņa kompozīcijas balstās uz Visuma harmonijas pamatskaņām. Protams, varam pasmaidīt, kad komponists apgalvo, ka radošais gars nāk tieši no kosmosa un viņš kontaktējas ar citu planētu dzīvajām būtnēm No turienes viņš iegūstot daudz materiāla, kas nav saistīts ar planētu Zemi. Šīs saziņas darbarīks esot antena, svārsts un daži šamaņu rituāli.

"Visuma enerģija nāk caur antenu un svārstu. Es nekad iepriekš nezinu, kas tur nāks. Es to vienkārši pieņemu un lieku lietā. Tā no tukšas lapas, no tukšām nošu līnijām rodas skaists darbs."

Tomēr reālais Sisaska mūzikas pamats ir astronomiskie aprēķini. Urmass Sisasks ir Igaunijas Astronomu biedrības biedrs. Viņš sadarbojas ne tikai ar Igaunijas, bet arī ar Polijas astronomiem un katru gadu astronomijas interesentu nometnēs piedāvā savu Visuma mūziku. "Man ir pieci lieli cikli klavierēm, kuros aprakstu zvaigznājus. Pirmo ciklu es iesāku komponēt 1975. gadā, būdams 14 gadu vecs. Pēdējo – 88. zvaigznāju es pabeidzu komponēt pagājušajā gadā. Es rakstu par komētām, galaktikām, par visiem iespējamiem zvaigžņu lietiem, par kāviem. Īsāk sakot – es aprakstu mūzikā visu, ar ko nodarbojas astronomija. Pēdējā laikā astronomi nodarbojos ar eksoplanētu meklēšanu un pētīšanu. Ir atklāts jau vairāk nekā 4000 šādu planētu. Īpaša interese man pēdējā laikā ir par tām tālajām planētām, uz kurām varētu būt dzīvība," stāsta Urmass Sisasks. Filadelfijas orķestris un koris viņam pasūtījis skaņdarbu par kāda vācu astronoma atklāto T zvaigzni, kurai ir divas Zemei līdzīgas planētas. "Viena apriņķo savai zvaigznei četrās dienās, bet otra – 19 dienās. Iespējams, uz vienas ir dzīvība." Pirmatskaņojums Filadelfijā paredzēts šajā – 2020. – gadā.

Sisaska mūzika iepriekš bijusi balstīta uz aprēķiniem par Saules sistēmas planētu riņķošanu orbītā, bet jau tuvākajā nākotnē tapšot eksoplanētu mūzika, šim nolūkam izrēķinot šo planētu riņķošanu apkārt māteszvaigznei.

"Nākamās 24 garīgās dziesmas būs veltītas 24 šādām planētu sistēmām. Tās būs latīņu valodā, jo tā ir valodu valoda, bet atslēgas vārds būs universs (Visums), nevis Kristus. Tas būs garīgās mūzikas opuss, taču stāsts būs par Dievu, kurš radījis Visumu."

Sisasks piebilst, ka pie šī darba ķeršoties klāt pēc tam, kad būšot pabeidzis tikko iesākto simfoniju. 2020. gadā Urmass Sisasks atzīmēs 60 gadu jubileju, kurai par godu top virkne jaunu darbu pirmatskaņošanai jubilejas autorkoncertā.

Vai Sisasks iedvesmojas no senlaiku filozofu un zinātnieku, piemēram, Pitagora, atziņām un teorijām par Visuma harmoniju? Un no iepriekšējo paaudžu un gadsimtu sakrālās mūzikas komponistiem? "Mani tas interesē, bet es pēc iespējas izvairos no dažādām ietekmēm. Esmu pētījis dažādas teorijas, taču ir ļoti daudz pseidozinātņu. Tāda ir, piemēram, zīlēšana, skatoties zvaigznājos. Horoskopi, manuprāt, ir vislielākā pandēmija pasaulē – liga, ar ko slimo gandrīz visi pasaules iedzīvotāji. Ar savu mūziku mēģinu šos pacientus ārstēt. Patiesībā visam pamatā ir skaitļi. No tiem arī iegūstu skaņas. Pirmais Visumu matemātiski noformulēja Johanness Keplers, viņš arī izgudroja teleskopu. 

Savu pirmo mesu, skaņdarbu Gloria Patri un vairākus citus darbus Urmass Sisasks komponējis, balstoties uz Saules sistēmas planētu skaņām. Šo skaņu rinda viņam ir klasiski ierastā mažora, minora vai jebkuras citas skaņkārtas vietā. Viņš paskaidro: "Saules sistēmas planētas, arī mūsu Zeme, traucas izplatījumā katra ar savu skaņu, taču tā ir tik zema, ka cilvēka dzirde to neuztver. Japāņu pentatonikai līdzīgā skaņurinda Re-mibemols-sol-lasibemols ir Saules sistēmas harmonijas objektīvais pamats. Vai Zemes pavadonis Mēness arī te ņemts vērā? Urmass Sisasks izstāsta, ka skaņa, ar kuru Mēness riņķo apkārt Zemei, ir B (sibemols). "Interesanti, ka klarnetes in B, trompetes in B – visi šie instrumenti ir radīti Mēness skaņojumā," viņš piebilst.