Pēdējā eglīte Āgenskalna tirgū

Palūkojoties racionāli, ir grūti iedomāties, ka pat visļaunprātīgākā pašvaldība varētu neņemt vērā vēsturisko kontekstu, iedzīvotāju viedokli un vēsturiskā Āgenskalna tirgus vietā ielikt ko citu. Tai pašā laikā joprojām ir neskaidrības. Kā varēja nonākt līdz situācijai, ka šī vēsturiskā ēka šobrīd ir tik sliktā stāvoklī, cik daudz laika vajadzēs rekonstrukcijai un kas un ar kādiem noteikumiem tirgu apsaimniekos nākotnē – pēc rekonstrukcijas?

Rīgas Centrāltirgus (RCT) mārketinga un komunikācijas vadītājs Aleksandrs Šuņins SestDienai vairākkārt uzsver, ka neatkarīgi no tā, cik ilgu laiku prasīs remontdarbi, šajā vietā arī turpmāk būs tirgus. Par Āgenskalna tirgus slēgšanu RCT, kas pārvalda arī Pārdaugavas lielāko tirgu, paziņoja novembra sākumā. Šuņins uzsver, ka laicīgi brīdināti arī tirgotāji, kas nomā vietas tirgus teritorijā, un viņiem piedāvāts uz rekonstrukcijas laiku pārcelties uz RCT teritoriju. Tirgus vadība arī piedāvājusi āgenskalniešiem atlaides, jo nomas maksa Rīgas lielākajā tirgū ir augstāka nekā Āgenskalnā. Daļa tirgotāju jau piekritusi, daļa atteikusies. Kāpēc? Šuņins lieto skaidrojumu: "emocionālu iemeslu dēļ".

Kurš vainīgs?

Kā var būt, ka skaistā celtne pašreiz ir tik sliktā stāvoklī? Caurlūkoju bildes no Somijas ziemeļu lielākās pilsētas Oulu, kuras tirgus ēka ļoti atgādina mūsējo. Skauž, protams. Tas tiek pasniegts kā tūrisma objekts, kas noteikti jāredz. Lai gan Oulu noteikti varētu būt aukstāks, tur ir kafejnīcas un soliņi, kur notikt burziņam. Nesen pavārs Mārtiņš Sirmais sociālajos tīklos dalījās ar bildēm no tirgus Lisabonā, kur vakaros sākas īstā dzīve. Vienmēr dzīvais skeptiķis uz to varētu teikt – Rīga nav Lisabona ar siltajām naktīm, Rīgā ir arī novembris ar svina debesīm, vien dažām stundām saules un iespēju pārbaudīt – mīli tu Latviju vai ne? Taču Botnijas līča piekrastē esošās Oulu piemērs pierāda – var tirgus būt ziemeļvalstī. Āgenskalna tirgus situācija ir rezultāts parastai nesaimnieciskai rīcībai. RCT šā gada 1. aprīlī lauza apakšnomas līgumu ar Āgenskalna tirgus nomnieku, kas neesot pildījis līguma nosacījumus un nav uzturējis tirgu pienācīgā stāvoklī. Grūti gan iedomāties, ka neviens tirgus lēno bojāeju nav pamanījis iepriekš.

RCT atgādina, ka kapitālais remonts Āgenskalna tirgū nav bijis kopš 1925. gada, kad vēsturiskais paviljons atklāts. Tehniskās apsekošanas atzinumā, ko sagatavojis SIA CMB, tiekot apgalvots, ka aptuveni 65% paviljona grīdas ir sliktā tehniskā stāvoklī. Šuņins skaidro, ka atbilstoši likumam grīdas ir būves nesošās konstrukcijas un, ja ir nepieciešamība remontēt nesošās konstrukcijas, jāslēdz viss tirgus. Tāpēc neesot iespējama tirgus sabīdīšana mazākā placī un remontdarbu veikšana pa daļām.

Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!