Pēdējo nedēļu laikā neviens no valdības ministriem nav tik daudz apspriests un aprunāts kā kultūras ministre. Viņas ne pārāk veiksmīgā intervija raidījumā 100.panta preses klubs, skandāls ar mājas pārdošanu, tad milzīgu rezonansi iemantojusī tikšanās ar rakstniekiem, kas ministri uz nedēļu izsita no ierindas, visbeidzot paziņojums par vairāku padomnieku, kā arī biroja vadītāja Valtera Bolēvica atlaišanu — visi šie notikumi rāda, ka sēdēšana ministra krēslā no biznesa aprindām nākušajai Jaunzemei-Grendei nebūt nav viegla un ērta. Pati ministre atzīst, ka joprojām neuzskata sevi par politiķi, taču sabiedrība viņu par tādu uztver. Tagad sociālajos portālos, kur pati ministre neielūkojoties, Jaunzeme–Grende kļuvusi par pastāvīgu zobgalību upuri, viņu saukā par Gremdi un Žanetu d’Arku, daudzi smīkņā par ministres reizēm ne pārāk gludo valodu. Veselu sprādzienu tviterī izraisīja aģentūras LETA citētais izteikums: "Tik daudz atbalsta, cik saņēmusi šajā nedēļā, nespējat iedomāties. Esmu burtiski apgāzta ar atbalstu."
Uz tikšanos ar Sestdienu Jaunzeme-Grende atsteidzas no padomes sēdes visai priecīga un mundra — nekas neliecina, ka iepriekšējā nedēļā slimojusi. Un neslēpj, ka "tīri cilvēciski man ar jums runāt nav nekāda prieka". Medijiem ministre vairs netic, bet runāt viņai patīk, viņa ir sagatavojusi savas versijas visiem jautājumiem, par ko pēdējā laikā tikusi kritizēta, un rodas iespaids, ka nostādīt sevi upura lomā ir izdevīgākā taktika, kādu Jaunzeme–Grende izvēlējusies — apzināti vai neapzināti.
Visu rakstu par Žanetu Jaunzemi-Grendi lasiet Sestdienā!