Cerības kļūt par Valsts prezidentu Vējonim esot dotas jau 2011.gadā. Tomēr oficiāli kā Zaļo un Zemnieku savienības kandidāts nosaukts viņš toreiz netika, Rīgas pilī nonāca cits ZZS kandidāts Andris Bērziņš, un Vējonis, acīmredzami apvainojies, drīz pēc Valsts prezidenta vēlēšanām 2011.gada vasarā aizgāja no Zaļo un zemnieku savienības vadītāja amata. Vaicāts, vai nepildītais apsolījums ir īstais aiziešanas iemesls, Vējonis pats to Sestdienai gan toreiz neapstiprināja, teikdams, ka ZZS vadībai jāmainās ik pēc gada. "Es jau netiku oficiāli virzīts par prezidenta kandidātu. Kā beigās izrādījās, no ZZS tika virzīts Bērziņa kungs. Viņu ievēlēja, un ar to arī viss tas pasākums beidzās," sarunā ar Sestdienu Vējonis tad bija diplomātiski atturīgs.
Šāgada prezidenta amata kandidātu raudzības apliecina, ka Vējonim piemīt vismaz viena kandidēšanai nepieciešama īpašība - vēlēšanās kļūt par prezidentu. Pašlaik viņš arī tiek minēts kā reālākais no nosauktajiem kandidātiem (oficiālā izvirzīšana turpināsies līdz 24.maijam), kurš 3.jūnijā varētu tikt ievēlēts. Aizklātais balsojums gan var ieviest negaidītas korekcijas šajā priekšstatā, un taisnība var izrādīties tiem, kuri saskata, ka arī šajā reizē lācīgi lādzīgais un aizsardzības ministra amatā popularitāti ar pietiekami skaidru eiroatlantisku stāju iemanojušais zaļo politiķis, Pleskavā dzimušais krievietes un latvieša dēls ar izteiktu Madonas izloksni var būt tikai figūra, ko upurēt spēlē par cita kandidāta (šajā sakarā biežāk tiek minēts Māris Riekstiņš) ievēlēšanu. Ja taisnība izrādīsies tiem, kuri apgalvo, ka šajās prezidenta vēlēšanās notiek tieši šāda politiska spēle, diez vai tajā izšūpotam Vējonim (neizskatās, ka viņš, cilvēks ar nenoliedzamu godkāri, varētu apzinīgi spēlēt tādu kandidēšanas spēli, kurā viņš būtu tikai kareivis, kurš apzinās savu upura misiju un maldinošu signālu nepieciešamību hibrīdkaujā par pirmo posteni valstī un arī par dažiem citiem augstākajiem posteņiem) pietiks morālā spēka trešajam jājienam, un zaļo sapnis par Eiropā pirmo zaļo prezidentu nebūs jāatliek uz nezināmu nākotni. Droši var apgalvot tikai to, ka Vējonis tiešām ir gatavs kļūt par prezidentu, kā arī to, ka viņš apzinās - aizklātais balsojums nekādā gadījumā nav garantija viņa ievēlēšanai, tāpēc pagaidām nav iespējams prognozēt ne to, kas tiks ievēlēts par prezidentu un vai tas notiks jau 3.jūnijā. Droši vien Vējonis apzinās arī to, ka neievēlēšana kaitēs arī viņa kā aizsardzības ministra tēlam. Kāpēc tad cilvēks, kurš laikam pats apzinās arī to, ka nekāds izcilais orators viņš nav, ir gatavs pamest aizsardzības ministra posteni?
Otrs Zatlers?
To, ka Vējonis ir cienīgs kļūt par Valsts prezidentu, otrs Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks paziņoja jau aprīlī partijas kongresā. Zīmīgi, ka šajā kongresā tika atlikta jauno statūtu pieņemšana, atsaucoties uz dokumenta nepietiekamu sagatavotību. Ja to pieņemtu, Vējonis, visticamāk, kļūtu par partijas vienīgo priekšsēdētāju. Ja viņu ievēlēs par prezidentu, darbība partijā būs jāaptur. Tas rada iespaidu, ka zināmas cerības uz pozitīvu balsojumu viņa kolēģiem bija jau toreiz.
No Zaļo un Zemnieku savienības partijās izvirzītajiem kandidātiem Vējonis bijis vienīgais, kas patiešām vēlējies kandidēt uz šo amatu. "Tas ir gudrs un izsvērts lēmums viņu izvirzīt, lai nodemonstrētu, ka ZZS var parādīt sevi kā vienotu komandu," sacīja kāds šīs partijas deputāts, pieļaujot, ka politiskie nedraugi to vien gaidot, lai ZZS iekšienē partijas sāktu savā starpā kašķēties par labāko kandidātu. Tajā pašā laikā nebūt ne visi uzskata Vējoni par piemērotāko pretendentu, un kāds no ZZS politiķiem vaļsirdīgi atzina, ka esot bažas, vai ar viņu ievēlēšanas gadījumā nenotiktu tas pats, kas ar Valdi Zatleru, - kad viņš kļuvis par Valsts prezidentu, tad aizmirsis par saviem vēlētājiem Saeimā, bet ietekmējies no sabiedriskās domas un medijiem. Valsti starptautiski Vējonis noteikti prezentētu labi, bet iekšpolitiski būšot ietekmējams iepriekšminētajā nozīmē.
Attiecības ar Lembergu
Reti kurš tic, ka Lembergs no sirds vēlētos Vējoņa nonākšanu augstajā amatā. Vieni domā, ka viņam vienkārši nācies piekāpties, jo aizsardzības ministru kā labāko izvēli uzskatīja arī tādas autoritātes partijā kā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Pēc citu domām, Lembergs tā vienkārši nekad nepiekāpjas. Izliekot Vējoni cīņas laukā, kur publiskajās debatēs viņam būs jāsacenšas ar ortora dotumiem apveltīto Egilu Levitu, aizsardzības ministrs var kļūt arī par ēsmu sociālo tīklu komentētājiem, kas viņa tēlam par labu nenāks. Dažuprāt, par kādu labu lietu var sēt aizdomas arī tad, ja tai ir Ventspils partijas līdera atbalsts. Tiesa, Lembergs nekur nav sacījis, ka Vējonis ir vispiemērotākais pretendents. Arī nozīmīgajā preses konferencē viņš runāja par to, kādu cilvēku vēlas redzēt augstajā postenī. "Prezidentam ir jākļūst par nācijas līderi. Latvijas drošības garants ir Latvijas iekšējā stabilitāte. Lai ir vienota vienkopienas valsts, Latvijas nācija, kurai galvenais ir suverēna valsts," sacīja Lembergs.
"Ja Raimonds būs tāds, kādu to vēlas Lembergs, tad tas nav tas, kādu es vēlos redzēt prezidentu," atzina Zīle, kurš kā agrāko kolēģi valdībā Vējoni varot raksturot visnotaļ pozitīvi. ZZS kandidāta partijas biedri gan uzskata, ka aizsardzības ministra amatā Vējonis ir demonstrējis izlēmību, darbaspējas un arī spēju rīkoties izšķirošās situācijās. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa ar Vējoni bijusi kopā arī starptautiskos pasākumos un uzskata, ka viņa svešvalodu zināšanas ir pietiekami labas, lai ne tikai uzstātos bez priekšā uzrakstīta teksta, bet arī piedalītos diskusijās.
Pirms četriem gadiem gan arī Andra Bērziņa izredzēm ieņemt prezidenta posteni reti kurš ticēja. Atšķirībā no Bērziņa, kuram atbalstu nesolīja pat visi viņa pārstāvētās ZZS frakcijas deputāti, Vējonis ir visu tās dalīborganizāciju vienprātīgi izvirzīts Valsts prezidenta kandidāts. Līdz ar to par viņu vajadzētu nobalsot vismaz 21 deputātam no ZZS un vēl aptuveni 18 līdz 20 Vienotības politiķiem. Daži šīs frakcijas deputāti noskaņoti atbalstīt ar 17 mandātiem pārstāvētas Nacionālās apvienības izvirzīto prezidenta kandidātu Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Levitu. Ja Levits no šīs cīņas izstājas pirmais, Vējoņa izredzes noteiks tieši Nacionālā apvienība. Tā tad vērtēs, cik patiesa ir bijusi ZZS, izvirzot amatam aizsardzības ministru, ko savukārt parādīs pirmo balsojumu rezultāti.
Balsošanas reizes varētu būt vairākas, jo abiem koalīcijas partiju nominētajiem pretendentiem vēl būs jākonkurē ar Latvijas Reģionu apvienības nosaukto Mārtiņu Bondaru un Sergeju Dolgopolovu no Saskaņas. Teorētiski Vējonim ir izredzes tikt vistālāk, lai gan droši apgalvot to nevar, jo balsojums ir aizklāts. Tieši ZZS, sabloķējoties ar opozīcijas partijām Saskaņu un No sirds Latvijai, liedza grozīt Satversmi, lai Valsts prezidentu, tāpat kā pārējās amatpersonas, varētu ievēlēt atklāti. Ja ZZS patiesi vēlētos sava pārstāvja nonākšanu augstajā postenī, tās interesēs būtu, lai viss notiek atklāti. Taču jautājumā par aizklātumu prezidenta izvēlē Vējonis ir tādos pašos uzskatos kā partija - vēlēšanām jābūt demokrātiskām, lai katram ir brīvas iespējas izdarīt izvēli.
Koalīcijas partiju līderu izteikumos ir gana daudz šaubu, vai šoreiz nebūs jārīko otrā kārta, kas notiek, ja neviens no pretendentiem neiegūst nepieciešamo vairākumu - vismaz 51 balsi - un kandidātu izvirzīšana sākas no jauna. Tādā gadījumā Vējonis otrreiz vairs nepiekristu startēt, kas teorētiski būtu iespējams.
Visu rakstu par Valsts prezidenta kandidāta Raimonda Vējoņa izredzēm lasiet Sestdienā!