Nelielu devu optimisma devis tas, ka pirmo reizi Afganistānas vēsturē notika samērā mierīga, lai gan dažādu skandālu aptumšota varas nodošana prezidenta vēlēšanu rezultātā.
Formāli skaitās, ka no 1. janvāra drošība valstī tiek nodota pašu afgāņu bruņoto un drošības spēku pārziņā. Starptautiskā koalīcija ar ierobežotiem spēkiem turpinās tikai atbalsta un apmācību funkcijas. Jaunais prezidents Ašrafs Gani normalizēja priekšgājēja Hamīda Karzajī laikā sabojātās attiecības ar ASV, parakstot divpusējo drošības līgumu un līgumu par bruņoto spēku statusu ar NATO, kas ļaus koalīcijai saglabāt ap 13 tūkstošu karavīru klātbūtni Afganistānā arī pēc 2014. gada. 2001. gadā Afganistānā bija izvietoti 140 starptautiskās koalīcijas spēku karavīru.
Taču talibu aktivitāšu pieaugums atsevišķos valsts reģionos, kur tie faktiski kontrolē ikdienas dzīvi, radījis bažas par afgāņu spēku spēju ierobežot islāmistu varas ieviešanā izmantotās asiņainās metodes.
Associates Press citē talibu runasvīru Zabihullu Mudžahidu, kurš apgalvo, ka talibi turpinās karot pret ārzemju un valdības karavīriem, kamēr «ārvalstu karaspēks pilnībā pametīs Afganistānu».
Bez politiskajiem un drošības draudiem valstī ir maz optimisma arī par spēju samazināt nabadzību, opija magoņu audzēšanas apjomu un visos līmeņos valdošo korupciju. Arī 2014. gadā Afganistāna tika atzīta par vienu no visvairāk korumpētajām valstīm pasaulē, kā arī par vienu no narkotiku ražošanas līderiem.
Afgāņu amatpersonas, anonīmi runājot ar Rietumu medijiem, pauž bažas, ka talibu uzbrukumi ap gadumiju pieaugs. Cīņu ar viņiem apgrūtinot arī kaimiņvalsts Pakistānas drošībspēku neefektīvā darbība, mēģinot ierobežot islāmistu kaujinieku pārvietošanos starp abām valstīm.