«Aģenti bija padomju laikā, tagad ir informatori,» situāciju salīdzina Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks Ints Ķuzis, taču viņš neslēpj - darījumi starp valsti un noziedznieku, kurš tiek atbrīvots, ja palīdzējis atklāt smagāku noziegumu, nekā izdarījis pats, notiekot regulāri. Bijušais VP priekšnieks Juris Rekšņa norāda, ka aģentu loma īpaši būtiska ir koruptīvo, ekonomisko noziegumu un automašīnu zādzību atklāšanā, lai arī operatīvie darbinieki arvien biežāk izmantojot tehniskas iekārtas informācijas iegūšanai. Tiesa, šodienas policijas finanšu resursi informatoru apbalvošanā esot ļoti ierobežoti, tādēļ parasti par atlīdzību tiek izmantota atbrīvošana no atbildības par sīkiem pārkāpumiem.
«Ar šo tēmu esmu pats saskāries. Pirms pievērsos literatūrai un vēstures pētniecībai, deviņdesmito beigās un divtūkstošo sākumā man bija piesūtīti 2 - 3 aģenti no iekšlietu sistēmas, kuri centās no manis izvilināt dažāda veida informāciju un mēģināja provocēt uz koruptīvām darbībām,» neslēpj pats grāmatas autors advokāts A. Grūtups, piebilzdams - lai arī šobrīd ļoti modē esot elektroniskās ierīces telefonsarunu ierakstīšanai, aģentu loma policijas darbā joprojām esot ļoti nozīmīga.
J. Rekšņa un I. Ķuzis piebilst - štata informatoru policijai neesot, neviens nevienu nespiež strādāt policijas labā, taču cilvēki to dara vai nu izdevīguma dēļ vai sava psiholoģiskā tipāža dēļ. Kā norāda I. Ķuzis, biežāk personas ar kriminālu pagātni ar policiju sadarbojas, lai izvairītos no atbildības par saviem pārkāpumiem. «Likumā ir norma - ja cilvēks palīdz atklāt smagāku noziegumu, tad viņš tiek atbrīvots no atbildības par vieglāku.»