Rūjienas novada Lodes pagasta iedzīvotāja Erna Stallīte (85) atceras, ka 1986./87. gada ziemā februārī apkārtnē bijis pat -46 grādu sals. Viņa braukusi ar satiksmes autobusu no Rūjienas uz Vilpulkas pagastu, kur tolaik dzīvojusi, un pa ceļam redzējusi, kā no sniega lauka augšup ceļas migla. Kāds vecs vīrs autobusā noteicis: «Tas uz ļoti aukstu laiku.» Pareģojums gandrīz vai acumirklī esot piepildījies, jo, kad pēc dažiem kilometriem bijis jākāpj ārā, E. Stallītei spelgonis gandrīz pilnībā aizcirtis elpu, kaut gan Rūjienā tādu sajūtu nav bijis. Tikai ar pūlēm ievilkdama gaisu, sieviete nonākusi no pieturas kilometru attālajās mājās. Āra termometrs rādījis -46 grādus.
E. Stallīte pieļauj, ka 1963. gada ziemā kādas dienas varētu būt pat «pārsitušas» minēto rekordu, kaut gan termometra rādījumu viņa neatceras skatījusies. Taču nevienu citu reizi mūžā neesot redzējusi, ka zīlīte, kas ir izturīgs ziemotājputns, lidojumā no gaisa nokrīt zemē bez dzīvības, kā tas togad noticis. Torīt vīrs saposies braukt ar slēpēm medībās. Taču jau drīz atgriezies mājās, jo jutis, ka silti apautās kājas niknajā salā gandrīz vai sastingušas. Ernas kundze atceras, ka zābaki viņam pie kājām bija tā piesaluši, ka tikai ar pūlēm tos izdevies noaut.
Arī Inta Lanka (77) no Madonas novada Indrāniem 1963. gada ziemu atceras kā vienu no aukstākajām savā mūžā piedzīvotajām. Togad šķūnī arī viņa atradusi vairākas nosalušas zīlītes. Taču 1952. gadā vēl 14. martā termometrs rādījis -36 grādus. Tik precīzi šo datumu I. Lanka atminas tāpēc, ka pašai pirmo reizi vajadzējis iet uz vēlēšanām un stāvēt pie biļetenu urnas svinīgajā sardzē. Tā kā no mājām līdz iecirknim bijis vēl labs gabals ejams, māte viņai noadījusi garas zeķes no baltas vilnas dzijas. Draudzene, kurai tādu nav bijis, ceļgalus nosaldējusi gluži baltus kaprona zeķēs.
«Kur uz Ziemassvētkiem nebija sniega, tur tas būs vēl aprīlī,» prognozē Emīlija Stepanova (75) no Sedas Valkas pusē. Garu ziemu, kas vēl pārbaudīs izturību ar aukstuma viļņiem, viņa paredz pēc vairākām dabas zīmēm. Piemēram, par stipru ziemu jau rudenī esot liecinājuši ogām pārpilnie pīlādži un biezā miza sīpoliem, bet, ka tā būs ilga, rādījusi garum garā liesa oktobrī kautajiem rukšiem. E. Stepanova atceras, ka pamatīgs aukstums dažkārt gadoties pat aprīlī. Gadu gan viņa neatceras, bet reiz tikai tad no tuvējā Kačoru purva varējuši izvest kūdru, jo līdz aprīlim zeme nemaz nav bijusi sasalusi, tāpēc tehnika grimusi valgajā augsnē.
Internetā atrodamajos materiālos teikts, ka Vidzemes augstienē atšķirībā no līdzenuma raksturīga zemāka temperatūra. Kopumā aukstākais februāris bijis 1929., 1940. un 1985. gadā, kad mēneša vidējā temperatūra bija līdz 9,5 grādiem zemāka par normu. Ļoti auksts bijis 1994. gada februāris, zem 30 grādu robežas termometra stabiņš noslīdējis arī 1996. gada februārī. Taču arī citos gados atsevišķās dienās un vietās iespējama pat vēl zemāka gaisa temperatūra par minēto, kas taču ir mēneša vidējais rādītājs, bet nefiksē grādus tieši lielākā spelgoņa dienās.
Interesanti, ka 1740. gadā Baltijas jūra esot tik pamatīgi aizsalusi, ka no Latvijas uz Zviedriju ļaudis braukuši kamanās.