Unikāli kadri un intervijas
Kongresu nama Lielajā zālē 23.augustā plkst.14.30 notikums - Dd studio un Dd laboratory jaunākās multimediju programmas Latvijas Tautas fronte: dzīvā vēsture pirmizrāde. Uz pasākumu aicināts ikviens interesents, neraugoties uz to, ka diska veidotāji kā galveno lietotāju auditoriju redz jaunus cilvēkus. Ieeja - bez maksas. Pasākumu vadīs Jānis Mitrēvics, paredzēti Sarmītes Ēlertes, Sandras Kalnietes, Jāņa Stradiņa, Daiņa Īvāna komentāri. Disks atklāj Tautas frontes rašanās cēloņus, apstākļus un attīstību trešās atmodas laikā, kā arī tās nozīmi Latvijas neatkarības atgūšanā. Stāstīts ne tikai par izšķirošajiem notikumiem Latvijas Tautas frontes dinamiskajā vēsturē, bet arī par kultūrvēsturisko kontekstu un izvēlēm, kas bija jāizdara Latvijas iedzīvotājiem sarežģītajos, bet vienlaikus aizraujošajos pārmaiņu laikos. Bagātīgi izmantoti arhīvu materiāli. Lielākā daļa diskā apskatāmo materiālu ņemti no muzeju fondiem un līdz šim pašai publikai nav bijuši pieejami. Redzami unikāli kadri no grupas Helsinki - 86 protesta akcijām pie Brīvības pieminekļa, akcijas Baltijas ceļš laikā filmētais materiāls, vēstules, avīžu raksti, dokumenti u.c. Īpaši šim projektam intervēti pazīstami Latvijas Tautas frontes aktīvisti: Sarmīte Ēlerte, Dainis Īvāns, Sandra Kalniete, Ramona Umblija, Romāns Apsītis, Ivars Godmanis, Jānis Škapars un Renārs Zaļais. Diskā ietilpināti tikai fragmenti, pilnas intervijas meklējamas Tautas frontes muzejā. Dizaina vienojošais elements ir atmodas laika simbols - auseklis. To vizuāli izveido astoņi trijstūri jeb astoņas programmas daļas: Atmoda, Kultūra un politika, Kas bija LTF?, Baltijas ceļš, Demokrātijas mācību stunda, Kā uzbūvēt valsti?, Nevardarbīgā pretestība, Neatkarība - mērķis sasniegts.
Jau gandrīz desmit gadus J.Mitrēvics kopā ar kolēģiem paša dibinātajā digitālajā darbnīcā Dd studio, Dd laboratory «stūrgalvīgi aptuveni reizi gadā» veido augstas kvalitātes digitālās kultūras produktus, īpaši kultūras un izglītības jomā. Izdoti multimediju diski par Aleksandru Čaku, Ojāru Vācieti, Imantu Ziedoni u.c.
«Civilizētā pasaule iet uz to, ka visu digitalizēsim un gala rezultātā mums būs digitalizēta pasaule. Tas mums dod tikpat maz kā reālā pasaule tikai ar to vien, ka tā vispār ir. Tā ir jālieto, jābūt kontaktā,» pārliecināts J.Mitrēvics. «Līdzīgi kā sakņu dārzā jēga no visiem izaudzētajiem kartupeļiem ir tikai tad, ja tos izvāra». Medija būtību viņš salīdzina ar kino veidošanu - ir nepieciešama radošā komanda - scenāristi, zinātniskais potenciāls, mākslinieki, programmētāji, skaņu speciālisti u.c. Žanra privilēģija - var izmantot jebkuru materiālu - dokumentālu filmu, rakstu avotus, var filmēt un inscenēt kā mākslas filmā, klāt vēl nāk visas datoriespējas. «Holivuda pierādījusi, ka datorā var uztaisīt jebko,» - J.Mitrēvics demonstrē, kā retro televizorā, kurā būs redzami intervētie cilvēki, var grozīt skaņas podziņas.
Divas paciņas sviesta
Veikals. Pilnīgi tukši plaukti. Citos - glītās piramīdās sakrautas konservu kārbas. Pie kases pārdevēja, neielaižoties nekādos cilvēciskos kontaktos, pastumj katram divas paciņas sviestas. «Kā to iespējams pastāstīt kādam mūsdienu bērnam?! Ka veikali bija absolūti tukši, bet visi tomēr bija paēduši? Tik absurda sistēma!» Atkal nepaspēju visus savākt! - iesmejas J.Mitrēvics. Sadaļa Baltijas ceļš ir veidota pēc klasiskiem datorspēles principiem. Ar mašīnu noteiktā laikā jāsavāc kopā visi cilvēciņi. Viņš pieļauj, ka vecākā paaudze par šo spēli varētu «svētīt» visvairāk, savukārt jaunajiem uzdevums šķitīs vieglāks par vieglu. Viņš pats ļauna neapzinās - Baltijas ceļa būtība ir saglabāta.