Savukārt cilvēktiesību organizācijas atklāj, ka iedzīvotāji Pakistānā un Afganistānā pēdējā laikā vairās runāt ar to pārstāvjiem, jo baidās, ka viņu teiktais var nonākt atklātībā.
Laikraksts The New York Times raksta, ka ASV Valsts departaments esot izveidojis 30 cilvēku komandu, kas informē cilvēktiesību aktīvistus, uzņēmējus un ārvalstu amatpersonas, kuru vārdi ir minēti WikiLeaks noplūdinātajos dokumentos, par viņiem draudošajām briesmām.
Pastāvot bažām, ka atsevišķu valstu valdības varētu izvērst represijas pret cilvēkiem, kas nodevuši informāciju ASV, Vašingtona jau esot veikusi vairāku cilvēku pārvietošanu uz drošāku vietu gan viņu mītnes zemē, gan uz ārzemēm. «Mēs jūtamies atbildīgi, darot visu iespējamo, lai aizsargātu šos cilvēkus,» stāsta ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vietnieks cilvēktiesību jautājumos Maikls Posners.
WikiLeaks līdz šim ir publiskojusi tikai 2700 no tās rīcībā esošajiem vairāk nekā 250 tūkstošiem diplomātiskajiem ziņojumiem, tāpēc Valsts departamentam turpmāk var būt grūtības aizsargāt cilvēkus, kuru vārdi parādīsies atklātajos dokumentos.
Arī cilvēktiesību organizācijas bažījas, ka publiskoto ziņojumu dēļ simtiem cilvēku ir pakļauti briesmām. WikiLeaks saņēma cilvēktiesību organizāciju kritiku jau pagājušā gada jūlijā, kad skandalozā austrālieša Džūljena Asānža vadītā kustība atklātībā nodeva tūkstošiem dokumentu par Afganistānas karu. Tajos bija atrodami vārdi afgāņu civiliedzīvotājiem, kas palīdzējuši amerikāņu karavīriem. Islāmistu kustība Taliban toreiz paziņoja, ka izpētīs dokumentus, lai sodītu tos, kas sadarbojas ar amerikāņiem.
Cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch ziņo, ka ASV Valsts departaments tai lūdzis sazināties ar kādu Tuvajos Austrumos dzīvojošu cilvēku, kas savulaik nodevis informāciju amerikāņu diplomātiem, un pavēstīt, ka viņa vārds parādās publiskotajos diplomātiskajos ziņojumos.
Izdevums raksta, ka līdz šim dokumentu noplūdes dēļ no amata ticis atsaukts tikai ASV vēstnieks Lībijā, kas vienā no ziņojumiem bija aprakstījis ļoti personiskus Āfrikas valsts ekscentriskā līdera Muammara Kadāfi ieradumus. Esot skaidrs, ka diplomāts Tripolē vairs neatgriezīsies.
Savukārt ASV vēstnieks Krievijā Džons Berle, kas vienā no ziņojumiem kritizēja Krievijas premjeru Vladimiru Putinu, paliks savā amatā.