Gandarīts par panākto vienošanos starp republikāņiem un demokrātiem, prezidents uzsvēra, ka tā «ļaus izvairīties no defolta un atrisinās krīzes situāciju, ko Vašingtona uzspiedusi pārējai Amerikai». Valsts būs pasargāta no šāda veida saspīlējumiem vēl pusgadu vai pat gadu, un «tas ļaus kliedēt šaubu mākoni, kas gulstas pār mūsu ekonomiku», B. Obamas teikto citē The Washington Post.
Pakāpeniski cels griestus
Pašlaik valdība ir aizņēmusies vairāk nekā 40 centu no katra dolāra, ko tā tērē, informē Associated Press. Bez valsts parādu griestu palielināšanas, ko ASV ierobežo likumdošana, amerikāņi pirmo reizi vēsturē nonāktu maksātnespējas priekšā. B. Obama vairākkārt brīdinājis, ka tādā gadījumā valdība jau augusta pirmajās dienās būtu spiesta kavēt maksājumus ne vien obligāciju turētājiem, bet arī tādu sociālo grupu pārstāvjiem kā pensionāri.
Likumdevēji apņēmušies divos posmos palielināt griestus, kas pašlaik noteikti 14,3 triljoni ASV dolāru (aptuveni 6,95 triljoni latu). Plānotais paaugstinājums kopumā var sasniegt pat 2,4 triljonus dolāru. Likumā noteikto parāda robežu ASV sasniedza jau maija vidū.
Pirmajā piegājienā griestus palielinās par vienu triljonu dolāru, vienlaikus sagatavojot budžeta izdevumu samazināšanas stratēģiju uz desmit gadiem līdzvērtīgā naudas apjomā. Darbu sāks arī īpaša ASV Kongresa komiteja, kas izstrādās rekomendācijas budžeta deficīta samazināšanai atbilstoši summai, par kādu tiks palielināti parādu griesti otrajā posmā. Paredzams, ka tie varētu būt aptuveni 1,5 triljoni dolāru. Komitejas lēmums būs zināms novembrī. Valsts jau apņēmusies nākamās dekādes laikā samazināt aizsardzības budžetu par 350 miljardiem dolāru.
Mierina finanšu tirgus
Prezidenta B. Obamas paziņojumu tauta uzņēma emocionāli, lai gan reti kurš to vērtēja pozitīvi. Tomēr amerikāņi atvieglojumā nopūšas par to, ka nedēļām ilgie strīdi starp demokrātiem un republikāņiem ir pierimuši, raksta Associated Press.
B. Obamam kopējā miera labad nācies piekāpties republikāņu prasībai necelt nodokļus. Lai gan prezidents uzsver, ka dotu priekšroku tūlītējai rīcībai, neiesaistot speciālu Kongresa komiteju, eksperti norāda, ka vienošanās iezīmē paša B. Obamas uzvaru. Tā ļaus bez bažām par iespējamu defoltu pārdzīvot 2012. gadu, kas aizritēs prezidenta vēlēšanu kampaņas zīmē. Krīze Vašingtonā paspējusi iedragāt B. Obamas popularitāti. Pagājušās nedēļas sabiedriskās domas aptauja vēsta, ka vēlētāju atbalsts prezidentam krities no 45% uz 40%.
Pamiers jautājumā par budžeta griestu palielināšanu nekavējoties mazināja pasaules finanšu tirgus bažas. Eiropas akciju vērtība pirmdien palielinājās pēc pagājušajā nedēļā piedzīvotā krituma, pozitīvas tendences uzrādīja arī Āzijas tirgus. Tokijas, Londonas un Parīzes finanšu tirgos akciju vērtība pieauga vidēji par 1%. «Mēs ar prieku uzņemam ziņas par ASV parādu griestu vienošanos un ceram, ka tā stabilizēs tirgu,» raidsabiedrība BBC uzsver Japānas valdības pārstāvja Jukio Edano teikto.
Analītiķi neizslēdz iespēju, ka ASV kredītreitings, kas pašlaik novērtēts augstajā Aaa jeb zema riska līmenī, var tikt samazināts.
B. Obama cer, ka panāktā vienošanās gūs nepieciešamo ASV Kongresa abu palātu atbalstu un aiztaupīs Amerikai kaunpilno nespēju segt savas saistības.