Norvēģijā uzskata, ka pilsoniska sabiedrība ir ikvienas sociāli atbildīgas, taisnīgas un demokrātiskas sabiedrības pamatakmens. Šim ideālam mēs sekojam ne tikai savā zemē, bet atbalstām pilsoniskas sabiedrības attīstību arī mūsu kaimiņzemēs, to skaitā Latvijā.
Kāda tad ir pilsoniskā sabiedrība Norvēģijā? Ziemeļvalstis kopumā izceļas ar augstiem iedzīvotāju līdzdalības rādītājiem - Norvēģijā 58% iedzīvotāju ir aktīvi pilsonisko iniciatīvu dalībnieki. Valstī kopā ir 115 000 nevalstisko organizāciju, kuru biedru skaits sasniedz 10 miljonus - aptuveni divreiz vairāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits valstī. Caurmērā katrs iedzīvotājs ir divu organizāciju biedrs.
Pilsoniskā sabiedrība Norvēģijas valdībai sniedz kritisku un konstruktīvu viedokli attiecībā uz politisko darba kārtību, iesakot alternatīvus risinājumus, piedaloties sabiedriskajās apspriedēs, norādot uz Norvēģijas starptautiskajām saistībām un pienākumiem, veicot neatkarīgus pētījumus, taču arī veicinot sabiedrības izpratni par svarīgākajām politiskajām iniciatīvām. Liela pilsoniskās sabiedrības daļa izvēlas būt aktīva dažādās kultūras, atpūtas un radošās nodarbēs, nevis pildīt aizstāvības vai pakalpojumu sniegšanas funkcijas.
Lai arī Norvēģijā ir visaptveroša labklājības sistēma, nevalstiskās organizācijas nodrošina būtiskas pakalpojumu sniegšanas funkcijas. Valdība uzskata, ka mūsu spēja nodrošināt savas tautas labklājību un drošību var tikt uzlabota, stiprinot plaukstošu pilsonisko sabiedrību un brīvprātīgo darbību. Grūtības nevar tikt pārvarētas ar politiķu, valdību un tirgus spēkiem vien. Pilsoniskā sabiedrība bauda ievērojami lielāku uzticību - lielāku nekā valsts vai uzņēmējdarbības sektors.
2004. gadā Eiropā notika liels pavērsiens, 10 jaunām valstīm pievienojoties Eiropas Savienībai (ES) un Eiropas Ekonomikas zonai (EEZ), kurā Īslande, Lihtenšteina, Norvēģija un ES ir vienota kopējā tirgū. 10 jaunajās ES dalībvalstīs, kā arī Bulgārijā un Rumānijā, kuras ES pievienojās 2007. gadā, IK bija krietni zem vidējā ES rādītāja. Tika izveidoti EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti, ar kuru palīdzību donorvalstis sniedza atbalstu sociālajai un ekonomiskajai attīstībai 12 jaunākajās ES dalībvalstīs, kā arī Grieķijā, Portugālē un Spānijā.
Laikā no 2004. līdz 2009. gadam donorvalstu sniegtais finansējums visām saņēmējvalstīm kopā bija 1,23 miljardi eiro, Latvijai - 53,7 miljoni eiro. Norvēģija nodrošināja 97% no kopējā finansējuma. Instrumenti ir devuši iespēju atbalstīt tādas jomas kā vide un ilgtspējīga attīstība, veselība un bērnu aprūpe, kultūras mantojums, cilvēkresursi, reģionālā attīstība un akadēmiskie pētījumi.
Tai pašā laikā Norvēģija vienmēr ir uzsvērusi, ka EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu nozīmīgs uzdevums ir stiprināt pilsonisko sabiedrību un atbalstīt tās devumu ilgtspējīgas un demokrātiskas sabiedrības veidošanā.
Finanšu instrumentu ietvarā radītajā NVO fondā Latvijas nevalstiskajām organizācijām piecu gadu garumā bija pieejami 5,2 miljoni eiro. Jāuzsver, ka fondu veidoja arī Latvijas valdības līdzfinansējums, tādējādi piešķirot tam īpašu statusu. Fonda izveide sakrita ar laiku, kad daudzi iepriekšējie NVO sektora donori šo reģionu pameta.
Uzreiz gan jāatzīst, ka NVO sektora vajadzības ir daudz lielākas, nekā viens šāds fonds spēj apmierināt, par ko liecināja fakts, ka projektu pieteikumi daudzkārt pārsniedza pieejamo finansējumu.
Taču pie ieguvumiem NVO fonda īstenošanā ir jāmin ne tikai finansiālais atbalsts, ko sektors ir saņēmis, bet arī padziļināta izpratne par pilsoniskās sabiedrības lomu sociālā taisnīguma atbalstīšanā, demokrātijas veicināšanā un ilgtspējīgas pieejas mūsu kopīgās sabiedrības attīstībai stiprināšanā - vērtības, kas ir EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu pamatā.
Mēs esam cieši pārliecināti, ka nevalstiskās organizācijas spēj sniegt neatsveramu palīdzību sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanā, attīstot sociālo kapitālu un veicinot sociālo mobilizāciju, piedāvājot alternatīvus risinājumus un informācijas avotus sabiedriskajām debatēm, darbojoties aizstāvības jomā un veicinot inovācijas un demokratizāciju, kā arī nodrošinot pamata pakalpojumu pieejamību, jo īpaši visneaizsargātākajām sociālajām grupām.
Nevalstisko organizāciju ieguldījums sabiedrības un demokrātisko procesu attīstībā, kas ir plašas sabiedriskās līdzdalības un kritiskas valsts analīzes platformas, ir nebeidzams uzdevums, tāpēc arī atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai ir vitāli svarīgs. 2009. gada decembrī Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija panāca vispārēju vienošanos ar Eiropas Savienību par finanšu instrumentu nākamo posmu no 2009. līdz 2014. gadam. Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana būs nozīmīga šo finanšu instrumentu daļa arī turpmāk. Mēs turpināsim tiekties uz kopīgo mērķu sasniegšanu un centīsimies novirzīt finansējumu tām jomām, kurās nevalstiskajām organizācijām ir izšķiroša loma Eiropas demokrātijas veidošanā.