Programma Pasaules atmiņa darbojas kopš 90.gadiem, kad UNESCO apzināja nepieciešamību īpaši aizsargāt pasaules dokumentālo mantojumu - neaizstājamas dažādos medijos fiksētas liecības par savu laiku, būtiskiem notikumiem, cilvēkiem utt. Priekšroka tapt iekļautam Pasaules mantojuma starptautiskajos sarakstos ir īpaši nozīmīgiem un apdraudētiem dokumentiem, jo vieta sarakstā nozīmē dalībvalsts apņemšanos dokumentus aizsargāt un darīt pieejamus plašākai publikai. Šobrīd programmā ir ap 200 dokumentu, tajā skaitā Friča Langa filmas Metropole negatīvs, Cjinu dinastijas arhīvi Ķīnā (XVII-XX gs.), Krievijas XIX gs. beigu un XX gs. sākuma plakātu kolekcija, feniķiešu alfabēta paraugi no Libānas. 2001.gadā starptautiskajā sarakstā tika iekļauts arī Dainu skapis.
Iekļaušana Pasaules atmiņas nacionālajā sarakstā gan nenozīmē dalībvalsts saistības pret konkrēto dokumentu, tomēr signalizē, ka Latvija uzskata šos dokumentus par nozīmīgiem. Programma nozīmē arī to, ka dokumentus padara pieejamākus plašākai publikai. Pirmās īpaši aizsargājamās dokumentu kopas Latvijā ir a/s Latvenergo Enerģētikas muzejā glabātā Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita. 1936.-1940, v/a Memoriālo muzeju apvienība un v/a Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē atrodamā Raiņa un Aspazijas sarakste (1894-1929), Sibīrijā uz bērza tāss rakstītās vēstules no Tukuma muzeja un Latvijas Kara muzeja glabātais Latvijas Centrālās Padomes Memorands. Rīga, 1944.gada 17.marts.
Nacionālajā reģistrā iekļautie dokumenti būs pieejami arī Pasaules digitālajā bibliotēkā (www.wdl.org).