Aizvadītajos gados ungāru ģimenes pārsvarā aizņēmās Šveices frankos, jo procentu likme šādiem kredītiem bija zemāka. Tolaik, pirms gadiem trim četriem, viens franks maksāja ap 140-150 forintiem, taču pēc 2008. oktobra, kad sākās visaptveroša krīze, kreditēšana apstājās. Franka kurss sāka pieaugt, sasniedzot pat 270 forintu atzīmi, un daudziem kļuva neiespējami kredītus atmaksāt. Tad valdība nāca ar šo jauno iniciatīvu, sakot - tā bija pašu banku vaina, ka izsniedza kredītus ārvalstu valūtā. Parlamentā tika apstiprināta parādu atmaksas iespēja pie fiksēta kursa - 180 forintu par vienu franku, kas ir nozīmīgi zem šībrīža tirgus vērtības. Tiem, kuri vēlas izmantot šo iespēju, līdz gada beigām ir jāpiesakās un nākamā gada sākumā jāatmaksā viss aizņēmums.
Ko šis likums nozīmēs bankām?
Milzīgus, aptuveni 300-400 miljardu forintu zaudējumus. Ungārijas nacionālā banka ir teikusi, ka pirms termiņa atmaksājamo kredītu vērtība varētu sasniegt četrus miljardus eiro. Lielākais drauds šajā situācijā - ja bankas vēlēsies par forintiem pirkt ārvalstu valūtu, tas nozīmē strauju un spēcīgu Ungārijas forinta vērtības zudumu.
Kuras bankas būs lielākie zaudētāji?
Galvenokārt ārvalstu - Austrijas, Itālijas, Beļģijas, arī ASV un Vācijas kapitālam piederošas bankas un viena liela Ungārijas banka. Kaut gan bija krīze, visas šīs lielās ārvalstu bankas savulaik apņēmās turpināt savu darbību Ungārijā. Pēc mūsu valdības lēmuma saraut attiecības ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) pērnvasar tagad bankas kļuvušas daudz atturīgākas, kreditēšana samazinās visos sektoros. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Ungārijas ekonomika šobrīd cieš.
Bankas ir teikušas, ka tiesāsies.
Jā, un man ir lielas bažas, ka tās šos tiesas procesus vinnēs.
Bet ungāri taču šo valdības lēmumu atbalsta?
Protams, īpaši jau tie ungāri, kuri sēž parlamentā un ir ņēmuši milzīgus hipotekāros kredītus. Viņi no šī visa būs lielākie ieguvēji, nopelnot miljonus. Taču lielākie zaudētāji būs tieši visapdraudētākie ļaudis, kuri nespēj atmaksāt kredītus. Jo viņiem jau nebūs iespējas savākt pirmstermiņa atmaksai nepieciešamo naudu. Turklāt, kā jau teicu, - forints šī rezultātā kļūs vēl vājāks, lai kā mūsu nacionālā banka censtos to stiprināt. Un maksātnespējīgajai tautas daļai kredīta nasta kļūs vēl smagāka. Ja daži simti tūkstošu cilvēku, kuriem nav lielu finansiālu grūtību, atmaksās kredītus par šo izdevīgo kursu, aptuveni piecas reizes lielāks cilvēku skaits to izdarīt nespēs. Kopumā aptuveni 1,3 miljoniem cilvēku ir ārvalstu valūtu kredīti, lielākais vairums ir Šveices franku kredīti.
Vai pievienošanās eirozonai ir Ungārijā aktuāls jautājums?
Kad Orbana kungs pērn uzvarēja vēlēšanās, tika teikts, ka tas ir tuvāko trīs, četru gadu jautājums. Šā brīža pozīcija ir, ka tas nebūs iespējams tuvāko desmit gadu laikā.
Bet pirms paziņojuma, ka Ungārija var iztikt bez SVF, bija taču jau saņemta finansiāla palīdzība gan no SVF, gan Eiropas Komisijas (EK). Cik daudz un kad šie aizņēmumi jāatdod?
Jā, krīze Ungāriju sasniedza 2008. gada oktobrī. Tāpēc mums nekavējoties bija vajadzīga SVF palīdzība, ko mēs saņēmām trīs nedēļu laikā. Tie bija 20 miljardu eiro. Kopumā mēs izmantojām 14 miljardu eiro, kas tika izlietoti tēriņu un banku sistēmas finansēšanai. Lielākā daļa jāatmaksā 2013. un 2014. gadā. Pirms 2010. gada vēlēšanām, esot opozīcijā, Orbana kungs sacīja, ka ir jāpanāk izdevīgāki nosacījumi līgumā ar SVF. Jūnijā kļuva skaidrs, ka SVF, saskatot problēmas mūsu budžeta deficītā, nekādas atlaides nedos, tāpēc Orbana kungs nolēma sadarbību ar viņiem neturpināt. Kas no tā visa ir iznācis? Mēs šobrīd esam spiesti veikt vēl lielākus tēriņu samazinājumus, nekā tas būtu bijis, ja turpinātu sadarbību ar SVF.
Tad saraut attiecības ar SVF bija kļūda?
Neturpināt attiecības bija kļūda. Jo finansēt sevi mēs spētu arī ārējos tirgos, taču pietiek pat ar klusu SVF atbalstu, lai tirgu uzticība Ungārijai būtu daudz lielāka. Agri vai vēlu mums būs jāatgriežas pie līguma ar SVF.