Tiesa, iepazīstoties ar citu Eiropas valstu pieredzi, ministrs secinājis, ka nekur neesot tik dāsnu vecāku pabalstu kā Latvijā, citviet tie esot fiksēti, citur savukārt tos izmaksā tikai dažus mēnešus.
Apspriežamā iecere par noteiktām vecāku pabalsta likmēm nozīmētu to, ka vairs nebūtu jēgas iedzīvotāju veiktajām sociālajām iemaksām. Šobrīd vecāku pabalstu piešķir 70% apmērā no mātes vai tēva sociālās apdrošināšanas iemaksu algas, šim pabalstam nav noteikta maksimālā robeža, un tas vienu gadu līdzinās algai, ko cilvēks saņem uz rokas pēc nodokļu nomaksas. Tiesa, novembra sākumā gaidāmas būtiskas izmaiņas - māmiņu algām iecerēti 350 latu griesti, taču tie vecāki, kuriem šī alga lielāka, - saņems vēl 50% no summas, kas ir virs šiem griestiem.
Kritiska pret fiksēto māmiņu algu ieceri ir vecāku apvienības Māmiņu klubs vadītāja Sandija Salaka. Viņa gan piebilst - konkrētu viedokli varēs sniegt tad, kad būs zināms, par kādiem pabalsta apjomiem ir runa. Arī labklājības ministrs atturas nosaukt pat aptuvenus skaitļus, cik liels varētu būt fiksētais vecāku pabalsts. Par to varot diskutēt.
S. Salaka uzsver, ka strādājošajiem vecākiem jau tagad ir atņemta iespēja saņemt māmiņu algu. Tādējādi, ja fiksētais pabalsts būs salīdzinoši neliels, piemēram, 100 latu, tas varētu iedzīt daudzas ģimenes nabadzībā, bērnu vecāki arī zaudētu jebkādu stimulu maksāt nodokļus, jo visi saņemtu vienādi - gan nodokļu maksātāji, gan nemaksātāji. «Man jau vairāki jauni tēvi ir teikuši - labāk tad sarunāt ar darba devēju, ka maksā uz rokas,» stāsta S. Salaka.
Labklājības ministrs U. Augulis par šādu aspektu Dienai saka: «Vēlme (maksāt nodokļus - red.) nav bijusi gandrīz jau 20 gadu.» Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības aprūpes jautājumos Silvija Šimfa savukārt norāda uz sociālo lietu «savienoto trauku principu» - ja valsts vēlas dot mazāk, tad pašvaldībām acīmredzo būs jādod vairāk, taču to ienākumi ir kritušies, tādēļ tas nebūs iespējams.
Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča ir noraidoša pret fiksētās māmiņu algas ieceri: «Tādas asas kustības noteikti nevajadzētu veikt, to es neatbalstu, un par to mūsu komisija nav diskutējusi.» Viņa uzskata, ka tas ir nepareizi no nodokļu maksāšanas viedokļa.
Tiesa, ja par fiksēto māmiņu algu U. Augulis izsakās kā tikai par vienu no daudziem variantiem, tad viņš ļoti pastāv uz to, ka no vecāku pabalstiem un piemaksām pie pensijām ir jāatslogo sociālais budžets. Šīs izmaksas esot jāpārceļ uz valsts pamatbudžetu. Tas esot jāizdara maksimāli ātri, jau līdz 1. janvārim, citādi varot rasties problēmas ar pensiju izmaksu, viņš stāsta Dienai. Pēc LM sabiedrisko attiecību pārstāvju teiktā, jau 2008. gadā bija kļūdains lēmums maksāt vecāku pabalstus no sociālā budžeta. Lai arī neskaidrs ir jautājums, kur pamatbudžetā radīsies līdzekļi vecāku pabalstu segšanai, ministrs saka - jādomā visām institūcijām kompleksi. Intervijā Latvijas Radio trešdien viņš kategoriski noliedza, ka tas būtu ceļš, lai atteiktos no māmiņu algām vispār.