Tos B. Obama pamatojis ar islāmistu draudiem reģionā izvietotajiem amerikāņu karavīriem un diplomātiem, kā arī ar jezīdu reliģiskajai kopienai piederīgo vajāšanu. Pentagona amatpersonas vairākkārt izteikušās, ka islāmistu kaujinieku draudus var novērst tikai tad, ja viņi tiek vajāti arī Sīrijas teritorijā.
Sīrijas valdība jau paziņojusi, ka gatava palīdzēt cīnīties pret Islāma valsts pieaugošajiem draudiem reģionā, taču brīdināja, ka ASV bruņoto spēku triecieni pa mērķiem Sīrijas teritorijā bez tās valdības piekrišanas tiks uzskatīti par iebrukumu.
B. Obama līdz šim ļoti atturīgi izturējies pret ASV iesaistīšanos karadarbībā pilsoņu kara plosītajā Sīrijā. Taču AP komentētāji atzīmē, ka viņa attieksme varētu mainīties kopš Islāma valsts paziņojuma par gūstā Sīrijā turētā ASV žurnālista Džeimsa Folija nogalināšanu un draudi nogalināt citus amerikāņus, ko islāmisti tur gūstā Sīrijas teritorijā. ASV valdība jau bijusi spiesta atzīt, ka ASV bruņotajiem spēkiem bijušas dažas izlūkmisijas Sīrijā. Viena no tām notikusi pirms specvienības neveiksmīgās operācijas, kuras mērķis bija atrast un atbrīvot Dž. Foliju un citus islāmistu gūstā turētos.
B. Obamas bažas esot, ka amerikāņu operācijas pret Islāma valsti Sīrijā vienlaikus varētu būt negribēts atbalsts Sīrijas prezidentam Bašāram Asadam, pret kuru cīnās Islāma valsts kaujinieki.