B. Obama telefonsarunā ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu kritizēja presi, norādot, ka tās publicētā informācija par amerikāņu spiegošanas programmām ir «sagrozīta». B. Obama uzsvēra, ka saprotot frančus, jo pirmdienas laikraksta Le Monde publikācija likusi viņiem uzdot «pamatotus jautājumus» par ASV Nacionālās drošības aģentūras (NDA) aktivitātēm Francijā.
Le Monde, atsaucoties uz ASV slepenās informācijas noplūdinātāju Edvardu Snoudenu, vēstīja, ka NDA no 2012. gada decembra līdz 2013. gada janvārim slepeni ierakstījusi 70,3 miljonus Francijas teritorijā veikto telefonzvanu, kā arī fiksējusi miljoniem nosūtīto īsziņu. Izspiegoti ne vien aizdomās par terorismu turētie, bet arī ietekmīgi biznesa un politiskās elites pārstāvji.
F. Olands sarunā ar ASV prezidentu neslēpa, ka jūtas «ļoti neapmierināts» ar amerikāņu slepenajām aktivitātēm, uzsverot, ka «šāda rīcība draugu un sabiedroto vidū ir nepieņemama», vēstīja AP. Viņš aizrādīja, ka ASV pārkāpj Francijas iedzīvotāju tiesības uz privāto dzīvi.
Ziņas par amerikāņu spiegošanu izsaukušas Parīzē sašutumu, un Francijas ārlietu ministrs Lorēns Fabiuss solījis, ka par to runās arī ceturtdien gaidāmajā Eiropas Savienības samitā Briselē. Francija apņēmusies rosināt ES pieņemt regulu par personisko datu aizsardzību.
NDA aizstāv savas aktivitātes, norādot, ka it visas valstis spiego. «Runājot par mūsu politiku, mēs uzsveram, ka Savienotās Valstis ārvalstīs vāc tāda paša veida informāciju kā visas citas valstis,» NDA pārstāvi Keitlinu Heidenu citēja BBC.
Ziņas par slepenajām spiegošanas programmām izsaukušas sašutumu arī vairākās citās valstīs. Šonedēļ paskaidrojumus no ASV pieprasījusi arī Meksika, jo atklātībā nāca informācija, ka amerikāņi uzlauzuši bijušā Meksikas prezidenta Felipes Kalderona e-pastu.