Vienā mūzikas programmā Lūznavas muižas Sarkanajā zālē 27. augustā plkst. 15.00 savīsies te vēl nedzirdēts salikums - baroka mūzika un koncertkokles, kuru saskaņu rotās baroka vijole. Koncertprogrammu Baroka pērļu virkne izspēlēs kokļu ansamblis Kārta un baroka vijolniece Lāsma Meldere-Šestakova.
Koncerts Baroka pērļu virkne kokļu ansambļa Kārta un baroka mūzikas interpretāciju Amsterdamas konservatorijā apguvušās vijolnieces Lāsmas Melderes-Šestakovas atskaņojumā ir visai neparasts projekts, jo apvieno eiropiešiem tik iemīļoto un pazīstamo baroka mūziku ar latviešu tautas instrumentu kokli, kuru būs iespēja dzirdēt pavisam jaunās stilistiskajās krāsās. Tas noteikti būs pārsteigums daudziem klausītājiem. Koncertā būs iespēja dzirdēt gan pasaulē labi pazīstamu autoru baroka mūzikas pērles - Johana Pahelbela slaveno kanonu, Antonio Vivaldi Koncertu, Georga Filipa Tēlemaņa un Alesandro Skarlati kvartetus, gan arī mazāk pazīstamu komponistu skaņdarbus - Heinriha Ignaca Franca Bībera ļoti virtuozo pirmo sonāti no Rožukroņa sonāšu cikla un Džovanni Batistas Fontanas Sonāti. Kokļu sidrabainais skanējums, savijoties kopā ar baroka vijoles samtaino tembru, ievedīs krāsainajā un bagātīgajā baroka mūzikas pasaulē.
«Mūsu projekts pastāv jau gandrīz gadu. Viss sākās ar to, ka pirms gada reiz Valmieras mūzikas skolā izdzirdēju, kā spēlē kokles skolotāja un kokļu ansambļa Kārta mūziķe Dace Cerbule. Lai gan viņa atskaņoja mūsdienu somu komponistu darbus, sev par lielu pārsteigumu saklausīju, ka kokle skan līdzīgi baroka laika mūzikas instrumentiem. Tembri pārsteidza, tie skanēja citādi, nevis kā tautas mūzika, bet gan kā klavesīns, lauta, ģitāra vai teorba! Nodomāju, ka kokles lieliski varētu pildīt basso continuo lomu baroka ansamblī,» stāsta vijolniece Lāsma Meldere- Šestakova, kura 2000. gadā kļuva par Eiropas Savienības baroka orķestra dalībnieci un tagad ir dažādu baroka mūzikas ansambļu un orķestru dalībniece Šveicē un Igaunijā. Viņa uzrunājusi Daci Cerbuli, savukārt koklētāja - savas kolēģes ansamblī Kārta. Izrādījies, ka domu par baroka programmu jau trīs gadus bija auklējusi Māra Vanaga, kura ansambli vadīja visus 35 tā pastāvēšanas gadus, bet šovasar aizgāja mūžībā. «Lāsma kā no augšas mums tika piesūtīta,» stāsta Dace Cerbule. Drīz tapa kopīga programma. Tā jau skanējusi vairākās Latvijas muižās un pilīs un pat festivālā Polijā, kur līdzās barokam spēlēti arī latviešu komponistu darbi. Arī tur cilvēki brīnījušies par neparasto kopskaņu. Ir arī speciāli radīti skaisti, senlaicīgi koncerttērpi - kā princesēm.