«Manai izrādei jau nomainījusies viena paaudze,» smej Ē. Vilsons - aktieris un režisors vienā personā.
Viens pats skolā
Ē. Vilsons savu skatītāju priekšā ir viens pats. Skolas aktu zālē ir vēl tikai masīvs koka galds, uz tā īsa svece svečturī ar rokturi, maza tāfelīte, uz kuras ar krītu uzrakstīts izrādes nosaukums, un senlaicīgas fotogrāfijas. Tajās attēloti Blaumaņa stāsta galvenie varoņi, kuru ādā aktieris aicina iejusties savus skatītājus. «Viņi nekādā veidā nav apdraudēti, tikai un vienīgi iesaistīti,» uzsver Ē. Vilsons. Ceļojošās monoizrādes «koncepts» noskatīts no kolēģiem Dānijā. «Pats visu organizēju, pats režisēju, pats nesu savus rekvizītus uz auditoriju, pats arī sarunāju, kur un kad izrāde notiks.»
Atceroties izrādes, kur ar jaunajiem skatītājiem gājis visgrūtāk, aktieris stāsta par gadījumu Ogres vidusskolā: «Kad ienācu zālē, uzreiz dūrās acīs viens tāds garš džeks ar meiteni klēpī, - no tiem, kuri ir autoritāte savā vidē. Bija grūti, šķiet, viņam mana izrāde, precīzāk, es pats, bija kā tāds ērts mērķis paša vērtības apliecināšanai.» Kā jau ierasts, dažus jauniešus aktieris izrādes sākumā aicina iesaistīties izrādē, katram tiek arī viņa «lomai» atbilstošā varoņa foto. «Ieliku viņu par Jāni, kuru pie izrādes beigām uzgrūž uz izkapts un jauneklis drīz mirst. Uz viņa kapa kuplo un uzzied vienīgi nezāles. Tāda ļoti emocionāla, piesātināta vieta, un es redzu - mans «aktieris» paliek ļoti, ļoti kluss un domīgs.» Pēc izrādes esot taujājis, kā var kļūt par aktieri.
Atpazīstams un gaidīts
Nekāds papildu mārketings Ērika Vilsona Blaumanim līdz šim nav bijis nepieciešams - daudzās Latvijas skolās par viņa izrādi ir jau dzirdējuši un atceras. Literatūras skolotājas ne reizi vien uzteikušas par jauniešos izraisīto interesi iepazīt Blaumani. «Jūs jau kā īsts literatūras metodiķis strādājat,» viņas man saka. Nezāles skatītāju vecums ir ļoti atšķirīgs, tie var būt gan piektās, gan divpadsmitās klases skolēni. Izrādes norise būtiski pieskaņota skatītāju vecumam netiek. Vienīgi jācenšas mazākajiem skatītājiem plašāk paskaidrot izrādes saturu, varoņus, arī aktiera un skatītāju «sadarbības nosacījumus».
Darbošanās ar izrādēm skolēniem un bērniem aizsākusies pirms trim gadiem, - vispirms tapusi izrāde Kur ir mana mamma? mazākiem bērniem (tā izrādīta trīs aktieru sastāvā), bet no 2008. gada Ē. Vilsons skolās izrāda Nezāli (izrāde tapusi ar KKF atbalstu). Pati pirmā izrāde nospēlēta aktiera paša bērniem, tad Ē. Vilsons sapratis, ka ar Blaumani mazos patiešām ir iespējams aizraut. Savukārt viņam pašam Nezāli atklājusi kāda studente, kas mācījusies pie Ē. Vilsona runas mākslu un Blaumaņa tekstu norunājusi eksāmenā.
Skolas viņš uzrunā gan pats, gan atsaucas arī uz ielūgumiem. Vairākās skolās izrāde tiek vesta kā labdarības pasākums. «Vislabāk atmiņā palikusi viesošanās Aglonas speciālajā internātskolā. Lai gan izrāde ir domāta tādiem mazliet jau pieaugušiem bērniem, atnāca arī daudzi mazie skatītāji no sākumskolas. Tik uzmanīgu publiku reti kad gadījies sastapt!» Aktiera pieredze liecina, ka daudziem skolēniem, it īpaši Latgalē, Nezāle ir pirmā teātra pieredze.
Ē. Vilsons šobrīd iecerējis veidot izrādi no skolēnu sacerējumiem. «Ceļš uz zināšanu varētu būt arī caur ielūkošanos savā nezināšanā un slinkumā!» Skolotājus un skolēnus, kuriem šķiet, ka savus sacerējumus varētu nodot jaunās izrādes tapšanai, Ē. Vilsons lūdz tekstus nosūtīt uz adresi: [email protected]. Intriģējošāko tekstu autorus gaida pārsteigums.
Plašākam skatītāju lokam R. Blaumaņa Nezāle Ē. Vilsona iestudējumā un izpildījumā būs skatāma 14. maijā Muzeju naktī Brakos.