Tādēļ pakalpīga valsts valodas noniecināšana, katrā saskarē ar cittautieti pārejot uz viņa valodu, ir klaja savu nacionālo interešu neievērošana, nicināšana un reizē - lielākais šķērslis cittautietim latviešu valodas apguvei. Šādā saskarsmē abas puses ir zaudētāji. Cittautietis zaudē iespēju apgūt valodu, mēs veicinām savus mazvērtības kompleksus.
Kad sarunas partneris iesāk runāt krieviski, bet mēs tomēr droši turpinām runāt latviski, viņš ātri pārvar pierasto psiholoģisko barjeru un sāk runāt latviski. Lai arī ar grūtībām un bieži, pūloties atrast pareizos vārdus, tomēr tieši tā iesākas dabiskais latviešu valodas mācīšanās process.
Īpaši smags nodarījums valsts valodai ir, ja saziņā ar Latvijas iedzīvotājiem krieviski runā Saeimas deputāti, valdības locekļi, Valsts prezidents. Tas liecina, ka šie varas pārstāvji zaudē atbildības sajūtu pret savu tautu, tās valodu un valsts nākotni. Latvija viņiem tad ir tikai biznesa teritorija, kur tautas interesēm vietas vairs nav.
Ir nesaprotami un nepieņemami, ja priekšvēlēšanu laikā «latviešu partijas» iespiež savus bukletus un avīzes krievu valodā. Tā ir klaja divkosība - šādi rīkoties un vienlaikus teikt, ka partija stāv par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Mēs sagaidām, ka politiķi savu tautisko stāju apliecinās dzīvē, ne tikai vārdos, jo latviešu valoda kā valsts valoda ir viens no mūsu nācijas izdzīvošanas pamatjautājumiem un nacionālas valsts drošības garantiem.
Aicinām arī Valsts prezidentu Bērziņa kungu atteikties no publiski paustā nodoma saziņā ar krievu valodā runājošiem Latvijas iedzīvotājiem un nelatviskajiem medijiem runāt krieviski. Ir taču neiedomājami, ka, piemēram, Vācijas kanclere Merkeles kundze līdzīgi rīkotos savā zemē.
Neatņemsim krieviem iespēju sekmīgi apgūt latviešu valodu!
Jānis Rožkalns,Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks
Latvijas Ordeņu brālības līdzpriekšsēdētājs