Kā visa tautsaimniecība, arī dzelzceļš līdz 1940.gadam attīstījās: pagarināja līnijas, cēla jaunas stacijas, ātrvilciens Rīga-Berlīne joņoja ar 90 km stundā, to izmantoju skolas brīvlaikā, lai pēc nepilnas stundas robežstacijā Meitene pārsēstos mazbānītī Meitene- Bauska, paciemotos pie vecvecākiem.
Nupat dzelzceļa pasažieru pārvadājumi mirst. Neesot braucēju. Kāpēc nav? Vai tikai tāpēc, ka nīkstam autiņu pārpilnībā pie katra krustojuma? Daļēji jā, bet ir vēl otrs iemesls pasažieru apsīkumam. To atradu Dzelzceļnieku kalendars 1931., tātad izdots pirmās globālās ekonomiskas krīzes laikā. Kalendārā bija tas, par ko šodien viens otrs gan ierunājas, tomēr vadošo politiķu vairākums izvairīgi klusē. Cik Latvijā ir iedzīvotāju, kuri savām acīm redzējuši skaitļus, ko toreiz iekasēja progresīvajā ienākuma nodoklī? Pat statistiķa profesora Oļģerta Krastiņa vērtīgajā grāmatā Latvijas saimniecības vēsturiskā pieredze 1918.-1940. nodaļā «Turīgo un bagāto nodoklis» neatrast to, kas vecajā dzelzceļnieku kalendārā. Tajā izlasāms, ka «no ienākuma nodokļa atsvabināmi (..) 11) fiziskas un juridiskas personas, kuru ienākumi mazāki par Ls 2000 - gadā.» 2000 dalot ar 12, noapaļojot iznāk 166 lati mēnesī.
Kas šodien notiek pie mums? Paaugstinot ienākuma nodokli visiem vienādi no 23 uz 26 %, tam, kas nopelna mēnesī 200 latu, tiek atņemti vēl 6 lati, lai gan ģimenē ar šādu algu savilkt galus kopā nu nekādi nevar. 6 lati - tie ir kādi 10 maizes kukuļi, tās ir vilciena biļetes, kuras nevar atļauties nopirkt, lai apciemotu radus, draugus, aizbrauktu ziemā uz Vidzemi paslēpot vai pavasaros noķert kādu vimbu.
Tā sauktajā Reformu vadības grupā iekļautie politiķi un uzņēmēji izvairās publiski par to runāt, nedzird arī arodbiedrību vadītājus skaļi un neatlaidīgi pieprasām no Finanšu ministrijas aprēķinu; ja ieviestu progresīvo ienākuma nodokli, cik miljonu desmiti vai pat simti ieplūstu valsts kasē no mūsu vietējiem miljonāriem? Teiksim, Parex bankas bijušo īpašnieku V.Kargina, viņa bijušās sievas un V.Krasovicka noguldītie miljonu desmiti 2007. un 2008.gadā procentos vien devuši pāri par 10 miljoniem latu! Tagad sākts iekasēt 10%, tikpat, cik no tiem, kas noguldījuši bankā 500 latu savām bērēm. Progresīvais ienākuma nodoklis kliedzošo netaisnību jūtami samazinātu.
Tieši ar progresīvo ienākuma nodokli būtu jākāpina vietējais patēriņš Latvijā, nevis tukši jāsola 50 000 jaunu darbvietu. Jā, ir jāizpilda solījums SVF nesamazināt nodokļus. Taču šoreiz nav runas par samazinājumu, bet gan par taisnīgāku sadali.
Vienotība... Par ko nespēj vienoties? Par progresīvo ienākuma nodokli! Aigara Štokenberga vadītā partija SCP sola ieviest šo nodokli. Solīt jau var, tikai izpildīt nevarēs, jo abas galvenās Vienotības veidotājas PS un JL klusē. Tās klusē, jo ar balsu vairākumu demokrātiski uzvarēs visus pārējos. Un drīzāk atkal būs vienotība ar Tautas partiju, kura no progresīvā ienākuma nodokļa bēgšus bēg.
Visas iepriekšējās Saeimas nespēja pieņemt likumu par progresīvo ienākuma nodokli, vai 10.Saeima to iespēs?
Laimonis Purs