Stundu pirms sprinta sacensībām Rūpoldingā bija plus divi grādi, bet, trasē dodoties pirmajam numuram norvēģim Ēmilam Heglem Svensenam, termometra stabiņš bija pakāpies līdz plus 12 grādiem pēc Celsija. Ņemot vērā, ka lielākā daļa trases pēcpusdienā ir saules apspīdēta, kļuva skaidrs, ka pirmajā un otrajā grupā startējošajiem biatlonistiem sniegs būs stingrs, bet pēdējiem startējušajiem jau nāksies slēpot arī pa ūdeni. Latvijas pārstāvjiem atšķirībā no Pasaules kausa posmiem šoreiz nācās samierināties ar trešo starta grupu un grūtākiem apstākļiem, taču ne jau tikai tāpēc mūsējo rezultāti ir tik slikti. Galu galā zviedrs Karls Jūhans Bergmans trasē devās tikai trīs minūtes ātrāk par Andreju Rastorgujevu, bet tas neliedza viņam izcīnīt bronzu.
Ja arī ir kāds Latvijas biatlonists, par kuru vērts priecāties, tad tas ir Rolands Pužulis. Ne tāpēc, ka 78. vieta būtu augstvērtīgs panākums, bet tāpēc, ka viņa rezultātos šosezon vērojami uzlabojumi. Atšķirībā no, piemēram, Anetes Brices, kurai šī jau ir otrā sezona, kad regulāri tiek startēts Pasaules kausu posmos, bet rezultāti paliek tikpat katastrofāli. Gana daiļrunīgs ir fakts, ka Brice bija par 50 sekundēm lēnāka nekā 47 gadus vecā Grenlandes Biatlona federācijas ģenerālsekretāre Uiloka Sletemarka. Konkurētspējīgi sportisti nes savas valsts vārdu pasaulē, bet Brice Latvijai līdz šim darījusi tikai kaunu.