Iecerētie grozījumi Izglītības likumā paredzēja, ka izglītības sistēma nodrošinātu apziņas brīvību - izglītojamie no 1. līdz 12. klasei apgūtu Bībeles - kristīgo mācību, bet pie kristīgās ticības nepiederīgie un ateisti pēc izvēles apgūtu Bībeles - kristīgo mācību vai ētiku. Deputāts Kārlis Šudurskis (Pilsoniskā savienība) norādīja, ka PLL priekšlikums juridiski nemainot neko, jo likums jau tagad pilnībā ļauj mācīt kristīgās ticības mācību un Bībeles mācību vidusskolās. «No likuma teksta ir izmests vārds «ticības» un aizstāts ar «Bībeles». Tā faktiski ir vienīgā izmaiņa. Šobrīd spēkā esošais likuma 10. pants ir tāds jau kopš 1999. gada, kad šis likums ir pieņemts, un tas ir sekmīgi strādājis visus šos gadus. Nebija nekādu problēmu ieviest kristīgo mācību skolā 2003. gadā. Īstais spēka pielikšanas punkts šeit bija Ministru kabineta noteikumi, kur ir runa par izglītības standartu,» teica K. Šadurskis.
Tad tribīnē kāpa Ainars Baštiks (LPP/LC): «Mēs jau visi šodien izlasījām, ka nedēļas sākumā Itālijā viesojās Muammars Kadāfi un nolasīja divas lekcijas par to, kā Eiropa kļūst islāmticīga. Un viņš arī sacīja, ka mums Eiropa nav ne jāiekaro, ne jāsūta teroristi, bet ka tā jau ir mūsu ar bērniem un ar ticību. Savukārt Eiropā ir gan nauda, gan programmas, bet nav bērnu un nav ticības,» mācības nepieciešamību pamatoja grozījumu iesniedzējs.
Savukārt deputāte Janīna Kursīte-Pakule (PS) norādīja, ka viņai nav pieņemams, ka tiek virzīts sabiedrībā neizdiskutēts lēmums obligātā kārtā ieviest Bībeles mācību. Latvijā kristīgo mācību šobrīd izvēloties apgūt aptuveni 16% skolēnu. Tas ir maz un te ir, par ko padomāt, kāpēc tā, norādīja deputāte.
PLL sagatavotos priekšlikumus par Bībeles mācību pēc vēlēšanām virzīs atkārtoti - bez priekšvēlēšanu retorikas, naida un savstarpējiem apvainojumiem, paziņoja A. Baštiks.