Emocionāli var piekrist Kārlim Streipam. Kāda Azerbaidžāna Eiropa? Pirmajā iespaidā Eirovīzija Azerbaidžānā šķiet ņirgāšanās par eiropiešu vērtībām, cilvēktiesībām un demokrātiju. Un tad boikots šķiet pareiza izvēle.
Tomēr ir cits skatījums. Nē, tas nenozīmē, ka Azerbeidžānā patiesībā būtu daudz savādāk, nekā to redz Streips vai BBC. Acīmredzot šajā valstī, kura dzīvo citā pasaulē, ir sastopami visi tie defekti, kurus pamana rietumu žurnālists. Tomēr ir cits būtisks aspekts.
Padomju Savienībā ļoti gribēja nepieļaut rietumu popkultūras parādīšanos deju zālēs. Ir zīmīgi, ka PSRS sabrukums sakrita ar rokgrupu, ar DDT un Akvarium uzplaukumu. Laiks, kad Alla Pugačova sāka kļūt ietekmīgāka par politbiroja locekli, skaidri iezīmēja PSRS beigas. Raimonda Paula dziesmas grāva ideoloģisko totalitārismu vēl pirms perestroikas. Pirms sašķēlās padomju valstu bloks, kura liela daļa tagad ir kļuvušas rietumi arī politiski, rietumu kultūrai, un vispirms masu kultūrai, pievienojās sabiedrības daļa, kas to jau patērēja plašajā padomju pagrīdē - caur mūzikas ierakstiem lenšu magnetofonos, tirgošanos ar Adidas kurpēm un videoseansiem naktīs.
Ja kultūras un sporta pasākumos sāks nepieņemt valstis politisku iemeslu dēļ, vairums starptautisku kultūras un sporta pasākumu nevarēs notikt. Ne visur dzīvo tik draudzīgi kā latvieši un lietuvieši. Pusei pasaules valstu atradīsies iebildumi pret otru pusi ne mazāki kā armēņiem un azerbaidžāņiem vai ebrejiem un arābiem. Savukārt otra pasaules puse nedzīvo lielākā demokrātijā kā Azerbaidžāna, kas nozīmē, ka, attiecinot vienādas attieksmes principu, boikotēt nāktos katru otro planētas valsti.
Krietni efektīvāka ir sadarbības un iesaistīšanas politika. Pat Kārlis Streips Polijas ārlietu ministru Radoslavu Sikorski nenosauks par «sovetu». Rietumnieks, mācījies Oksfordā, dzīvojis ASV, Sikorskis intervijā Der Spiegel neatbalsta futbola čempionāta spēļu boikotu Ukrainā. Vai Sikorskis atbalsta Ukrainas režīmu? Sikorskis vienkārši ir reālpolitiķis. Ne Ukrainas sabiedrībai, ne Eiropai - un vēl jo mazāk Polijai - ir vajadzīgs futbola boikots. Futbolisti netiesā politiķus, futbola draugi nav vainīgi Timošenko nedienās. Sodīt futbolu par Timošenko sodīšanu nav pareizi.
Tāpēc ne tikai Polijai, bet arī Latvijai ir tiesības uz savu pozīciju par boikota piemērošanu jebkurā jautājumā, izejot no Latvijas patiesajām interesēm. Mūsu mērķis nav pāraudzināt pasauli vienas paaudzes laikā. Aicinājumi boikotēt Eirovīziju vai futbola čempionātu ir emocionāli saprotami, tomēr tie nav racionāli. Boikots neizmainīs ne Azerbaidžānu, ne Ukrainu, tas kaitēs attiecībām, ņemot vērā šo valstu uzbūvi, -arī ekonomiski kaitējot Latvijas interesēm.