Dienvidamerikas lielākā valsts ne tikai izrādīja pretenzijas kļūt par lielvaru un iekļauties ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu saimē, bet arī ieguva tiesības rīkot divus lielākos globālos sporta notikumus - pasaules čempionātu futbolā un vasaras olimpiskās spēles.
Brazīlijas īstermiņa domāšana novedusi pie ievērojama ekonomiskās izaugsmes tempu krituma, bet milzīgie tēriņi sporta pasākumiem radījuši sociālo spriedzi. Brazīlieši arī izrādījušies negatavi sarīkot grandiozos sporta forumus, izpelnoties tos pārraugošo organizāciju kritiku un izsmieklu pasaules acīs.
Kaunina par kavēšanos
Mazliet vairāk nekā pēc mēneša - 12. jūnijā - Brazīlijā sāksies pasaules čempionāts futbolā, bet joprojām turpinās celtniecības darbi vairākos stadionos un sarīkojuma vajadzībām paredzētajos infrastruktūras objektos.
Starptautiskās Futbola federācijas (FIFA) prezidents Zeps Blaters uzskata, ka Brazīlija sarīkos labu čempionātu, tomēr neslēpj neapmierinātību ar gausajiem gatavošanās darbiem. «Atsevišķi darbi ir iekavējušies, jo tos gadiem atlika. Tādu darbu iekavēšanos, gatavojoties pasaules čempionātam, es redzu pirmo reizi, kopš strādāju FIFA,» Z. Blaters pirms dažām nedēļām sacīja aģentūrai AP. «Bet mēs tuvojamies tam, lai visus stadionus pabeigtu laikā.» Brazīlija čempionāta rīkošanas tiesības ieguva 2007. gadā.
Tas būs līdz šim dārgākais pasaules čempionāts futbolā. 12 stadionu rekonstrukcijai un būvniecībai iztērēti vismaz 3,5 miljardi dolāru (2,5 miljardi eiro), bet papildu 7,5 miljardi dolāru (5,4 miljardi eiro) ieguldīti infrastruktūrā, vēsta International Business Times. «Tikai ģenerāļi kara laikā un Šveices sporta funkcionāri var sapņot par tik piedauzīgiem tēriņiem,» ironizē britu laikraksta The Guardian žurnālists Saimons Dženkinss.
Augstie tēriņi un apkaunojums, ko valstij radījusi sagatavošanās darbu iekavēšanās, mazinājuši Brazīlijas sabiedrības atbalstu čempionātam. Aprīlī čempionāta norisi atbalstījuši tikai 48% brazīliešu, salīdzinot ar visu laiku augstāko atbalstu - 79% - 2008. gadā, ziņo The Financial Times.
Arī gatavošanās 2016. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro krietni atpaliek no grafika, kam spilgts piemērs ir tikai nesen uzsāktā celtniecība kompleksā, kas uzņems 11 sporta veidu sacensības. Par to organizatori ir saņēmuši nepieredzēti bargu kritiku no Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK).
SOK viceprezidents Džons Kouts pagājušajā nedēļā paziņoja, ka gatavošanās Rio spēlēm ir «sliktākā, kādu esmu piedzīvojis,» un «sliktāka nekā pirms Atēnu olimpiādes» 2004. gadā. Tādēļ SOK bijusi spiesta pieņemt bezprecedenta lēmumu un nosūtīt uz Brazīliju speciālistu komandu, kas palīdzēs celtniecības un organizatoriskajos darbos.
Izniekoja labos gadus
Brazīlija grandiozajiem sporta pasākumiem gatavojas brīdī, kad valsts ekonomika vājinās, jo tā ilgu laiku bijusi atkarīga no Ķīnas izaugsmes tempiem, kas pēdējos gados samazinās.
Desmitgadē no 2002. līdz 2012. gadam, kad Ķīnas ekonomikas izaugsme nebija mazāka par 8% gadā, Brazīlijas ekonomika piedzīvoja strauju uzrāvienu, pateicoties ķīniešu milzīgajam pieprasījumam pēc naftas un citiem dabas resursiem. Ja vienubrīd Brazīlijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bija vidēji 5%, tad pēdējos gados tā nepārsniedz 2%.
Ekonomisti uzskata, ka Brazīlija ir izniekojusi ekonomiski veiksmīgos gadus, neveicot reformas, piemēram, ekonomikā, veselības aprūpes un izglītības sistēmā, un aizraujoties ar populistiskiem tēriņiem, tostarp pasaules čempionāta un olimpisko spēļu rīkošanai, pret ko pērnvasar visā valstī protestēja tūkstošiem iedzīvotāju.