«Apsolīts ir, gan jau arī tad būs,» nedaudz cerīgāk pasaules čempionāta virzienā sācis raudzīties Bricis, taču kopumā situācija uz labo pusi būtiski nav mainījusies. «Treneris un masieris jau ir pats galvenais, lai es varētu kaut cik pienācīgi sagatavoties startam Hantimansijskā. Protams, noderētu treniņnometne augstkalnē, bet šo ieceri vairs nevar īstenot, jo tur man nebūtu trenera. Varētu jau braukt uz Antholcu, kur vēl nedēļu trenēsies Ukrainas izlase. Vitālijs Urbano- vičs, kas šosezon strādā ar ukraiņiem, man palīdzētu, bet ko pēc tam darīt, kad viņš aizbrauks? Šonedēļ doties uz Antholcu nebūtu prātīgi arī tāpēc, ka lielākā daļa Ukrainas biatlonistu ir apslimuši.»
Jēkabs Nākums piekritis pildīt trenera pienākumus. «Bez Jēkaba es būtu kā bez rokām. Kamēr uzliktu paklājiņus šautuvē un veiktu visus citus priekšdarbus, pienāktu jau vakars un par trenēšanos varētu aizmirst.» Lai Nākums no Cēsīm varētu nokļūt uz treniņiem 10 kilometrus attālajos Priekuļos, Bricis viņam aizdevis savu automašīnu. «Federācijas prezidents (Jānis Bērziņš - aut.) man solīja atmaksāt autobusa biļetes. Pēc šī piedāvājuma kāda vēl var būt runa par attieksmi un turpmāko sadarbību?» sašutis ir Nākums, kurš jau sācis pārrunas par darbu Cēsu sporta skolā. Latvijas izlases un Jēkaba ceļi martā, visticamāk, šķirsies.
«Principā jau var tā darboties, bet īsti nopietni tas nav,» uzsver Bricis. «Citi uz mums jau skatās kā uz ļoti eksotisku valsti. Sacensībās nav neviena, kas varētu palīdzēt startā un finišā! Sezonu jau pabeigsim, bet kas būs tālāk? Andrejs Rastorgujevs ir tuvu elitei, bet šaubos, vai viņš šādos apstākļos arī turpmāk spēs progresēt.»
Pasaules čempionāts Hantimansijskā sāksies 3. martā.