Ar parlamentārieti Diena tiekas EP ēkā Strasbūrā. Pie žaketes kreisajā pusē viņam piesprausta Latvijas un Eiropas Savienības (ES) karodziņu nozīmīte. Sarunas laikā deputātam sejā spīd netālu stāvošais milzu prožektors. «Man netraucē, televīzijas laikā pieradu,» smaida A. Mamikins, un viņa izturēšanās manierē vēl nav jaušams politiķiem ierastais stīvums, netikumi nav paspējuši pielipt arī runai. Savās atbildēs viņš nelavierē tautas kalpiem raksturīgajā riņķī apkārt stilā, ir nosvērts, taču vienlaikus izsakās sulīgi. «Jūnijā, kad vēl nedarbojās mans mandāts, es braucu uz Briseli un, teikšu godīgi, nesapratu, ko es šeit daru, - kāpēc man jāsēž, kāpēc man jāklausās. Piemēram, reiz aizejošajam komisāram [Štefanam] Fīlem aiz slēgtām durvīm kameras priekšā nācās uzdot kaut kādus jautājumus. Protams, palīdzēja žurnālista iemaņas dabūt informāciju, taču pirmajos mēnešos, kamēr iestrādājos, man nebija ērti,» atklāj deputāts un piebilst, ka tagad jau jūtas iedzīvojies: «Esmu ziņotājs par Gruzijas asociācijas līgumu, pirmais viceprezidents Baltkrievijas delegācijā, strādāju Ārlietu komitejā un par aizstājēju Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā.»
Kā ir būt diktofona otrā pusē? «Nav grūti, jo zinu un saprotu visus žurnālistu paņēmienus, nebaidos ne no viena jautājuma. Nav šeit, EP, nekā tāda slēpjama, ko nevarētu jums pastāstīt. Vienu reizi lasīju slepenu dokumentu, biju parakstījies par informācijas neizpaušanu. Bet principā dokuments bija tāds tukšs, nekādu jaunu informāciju tas nedeva. EP ir visatklātākā un demokrātiskākā iestāde. Man šķiet, ka nacionālajā parlamentā ir vairāk neizrunātu sarunu. Nezinu, varbūt tā ir koalīcijas pazīme - kaut ko slēpt, nedod dievs, opozīcija vai sabiedrība kaut ko uzzinās pirms vēlēšanām!»
A. Mamikins apgalvo, ka gandrīz katru piektdienu dodas tikties ar iedzīvotājiem «visur kaut kur: Vangažos, Daugavpilī», braucot arī uz skolām stāstīt par EP darbu. Visu jautājumu karalis esot viens - par algas lielumu. A. Mamikins smaida: «Tas ir tas, ko es savulaik raidījumā jautāju citiem politiķiem. Ja šī informācija atrodama internetā - kāpēc to slēpt?» Savu deputāta atalgojumu - vairāk nekā sešus tūkstošus eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas - viņš vērtē kā vairāk nekā adekvātu. Dzīvošana Briselē gan esot dārga, arī Strasbūrā viesnīcnieki un pakalpojumu sniedzēji plenārsesiju nedēļās neganti dubultojot cenas.
Sociāli orientēts
Kāds bijušais A. Mamikina kolēģis Dienai minēja, ka kādreizējā televīzijas seja uz Briseli devusies galvenokārt tādēļ, lai finansiāli nodrošinātu savu turpmāko dzīvi. A. Mamikins iebilst: «Ja cilvēks galīgi netic, ka viņš kaut ko var panākt politikā - tās ir ambīcijas, uz kurām turas visa mūsu dzīve -, viņš tur neies. Neko nedarīt un saņemt algu? Pie tā ātri pieradīsi un būsi noguris, vairs nebūs interesanti dzīvot, nebūs draiva un kaifa no padarītā darba.» Savas izjūtas, strādājot EP, viņš pielīdzina spēlmaņa azartam: «Dabūsim vai nedabūsim? Aizies grozījums vai neaizies?» A. Mamikins definējis, ko vēlas panākt nākamajos četros darba gados: «ES uzskata, ka sociālajai politikai būtu jābūt katras dalībvalsts ziņā, bet manā skatījumā tas nav pareizi un parlamentam vajadzētu izstrādāt vienotus sociālos standartus. Vairākās Austrumeiropas valstīs - un arī Latvijā - sociāli orientēta politika nez kāpēc nav modē, lai gan Latvija ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm. Tas ir likumsakarīgi, jo politiķiem un sabiedrībai domāšana ir tāda, kāda tā ir. To ātri pārkārtot nav iespējams, jānomainās paaudzēm.»
Pēc A. Mamikina domām, Latvijas valdībai jāstrādā tā, lai «darba devēji varētu rēķināties ar kaut kādiem spēles noteikumiem». Savukārt tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri apsver emigrācijas iespēju, viņš iesaka pagaidīt, «pamēģināt ticēt» Eiropas Komisijas (EK) jaunajai programmai, kas ES dalībvalstīm paredz piešķirt 315 miljardu eiro nākamajam plānošanas periodam, no kuriem daļu savas ekonomikas sildīšanai varētu iegūt arī Latvija.
Neatbalsta Dombrovski
A. Mamikins gan bija viens no 209 parlamentāriešiem, kuri pagājušajā rudenī balsoja pret jauno Žana Kloda Junkera vadīto EK sasaukumu. Dienai viņš skaidro, ka balsojis nevis pret visu komisiju, bet tieši ekspremjeru Valdi Dombrovski (Vienotība), jo uzskatījis, ka viņa domāšanas veids nav piemērots darbam sociālā dialoga jomā: «Viņš ir labs grāmatvedis, cilvēks, kurš visu mūžu strādājis finanšu nozarē, taču viņš vai nu nesaprot, vai viņam nebija iespējas, vai padomnieki savulaik bijuši tādi, taču viņa «laikmetā» sociālā politika bija nežēlīga!»
Tomēr pret jauno EK kopumā A. Mamikinam pretenziju neesot. Īpašas simpātijas deputāts izjūtot pret ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Federiku Mogerīni: «Esmu iemīlējies, viņa mani ir apbūrusi. Tik jauna sieviete - kā viņa spēj veiksmīgi spēlēt šo absolūti nežēlīgo spēli ar vīriešiem! Kā viņa visu to iztur un māk iet pret straumi, pieņemot absolūti nepopulārus lēmumus!» Jautāts, vai patiku gadījumā nav veicinājusi F. Mogerīni labvēlīgā attieksme pret Krieviju un viņas vēl kā Itālijas ārlietu ministres diplomātiskais solis, pirmajā vizītē dodoties tieši uz Maskavu, A. Mamikins bilst, ka F. Mogerīni pret Krieviju pieņēmusi arī stingrus lēmumus: «Ja mēs, ES, nerunāsim ar Krieviju, nepanāksim to, ko gribam.»
Viņš uzskata, ka Latvijas prezidentam Andrim Bērziņam «būtu vērts aizbraukt uz Maskavu» 9. maijā: «Tā būs ne tikai Latvijas karoga demonstrēšana Sarkanajā laukumā, bet, iespējams, būs arī kontakti politiskajā līmenī, kas kaut ko varētu mainīt.» Vaicāts, vai šo vizīti Krievija nevarētu izmantot savā propagandā, A. Mamikins aizsvilstas: «Kāpēc mums ir tāds mazvērtības komplekss! Propaganda ir, taču mums jābūt savai pozīcijai. Mums jāmāk ne tikai «izdejot» prezidentūru, bet arī aizstāvēt savas nacionālās intereses! Man ir jautājums valdībai - vai esam definējuši šīs intereses?» Jāpiebilst gan, ka pagājušajā nedēļā A. Mamikins vērsās pie F. Mogerīni, lūdzot pārskatīt pret Krieviju vērsto sankciju jautājumu, lai tās mīkstinātu vai atceltu.
Žēl Ivetas Grigules
Jaunais deputāts saka, ka starp viņu un Saskaņas vadību notiekot nepārtraukta informācijas un ideju apmaiņa. Arī EP gaiteņos viņš jau nodibinājis kontaktus, vienīgi ar citiem Latviju pārstāvošajiem deputātiem sadarbība neesot cieša, jo A. Mamikins darbojas citā - sociāldemokrātu - politiskajā grupā. Arī ar kaismīgo krievvalodīgo kopienas interešu aizstāvi Tatjanu Ždanoku (LKS) viņa komunikācija aprobežojoties vien ar sasveicināšanos, jo politiskajos uzskatos neesot pa ceļam, bet cilvēciskais kontakts neizveidojies T. Ždanokas dēļ. Savukārt Ivetas Grigules (ZZS) A. Mamikinam esot cilvēciski žēl: «Viņa sapinusies [nepareizos] politiskos sakaros, neizvēlējās to vislabāko politisko grupu.»
Deputāts paspējis uzklausīt atsauksmes par Latvijas prezidentūru ES Padomē no vairākiem EP kolēģiem, kuri apmeklējuši atklāšanas pasākumus: «Garlaicīga izrāde operā, tāpat ārzemnieki nesaprot moto Izdejosim Latvijas prezidentūru.» Viņam neesot bijis patīkami uzzināt, ka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA), uzstājoties Briselē, runājis sliktā angļu valodā: «Nu tad stāsti latviski, izmanto tulku!» Vērtējot pats savas angļu valodas prasmes, parlamentārietis ir pieticīgs: «Kaut kā runāju.» Savulaik apguvis arī franču valodu, taču tā esot «restorānu līmenī». Uz jautājumu, kā viņš ar savu Baltijas krieva mentalitāti jūtas «vecajā Eiropā», A. Mamikins smej, ka krievu asinis sen jau ieplūdušas EP.