Jau piekto reizi Latvijai līdzdarbojoties šajā nozīmīgajā vispasaules arhitektu domu un vīziju lidlaukā, šoreiz uz Venēciju instalācijas formātā esam atgādājuši stāstus par topošo Eiropas kultūras galvaspilsētu Rīgu un pārdomas par arhitektam un jebkuram cilvēkam svarīgo iekšējās brīvības jēdzienu. Arī jaunības degsme būs klātesoša, jo Latviju Venēcijas biennālē pirmo reiz pārstāv gados tik jauna komanda - topošie arhitekti un citu radošu jomu pārstāvji no pērn dibinātās biedrības Other Side Studio, kuru gaitas «uzrauga» ekspozīcijas kuratore Ieva Kulakova, arhitekte Līga Apine, goda komisārs Andris Kronbergs un līdzkurators Andris Brinkmanis. Projektu, kas tapis ar a/s Latvijas Valsts meži un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, producē Laikmetīgās mākslas institūts.
Pasaules arhitektu salidojums
Starptautiskā arhitektūras izstāde kopš 1968. gada notika Venēcijas Mākslas biennāles ietvaros, taču vairāk nekā 30 gadu tā ir patstāvīgs, ik pēc diviem gadiem notiekošs plaša mēroga arhitektūras pasākums. 66 projekti centrālajā paviljonā Dārzos un Arsenālā rīkotajā starptautiskajā izstādē un 55 nacionālās ekspozīcijas iedzīvinās šā gada biennāles kuratora britu arhitekta Deivida Čiperfīlda tematisko uzstādījumu Kopīgais pamats (Common Ground). Viņš ir aicinājis dalībniekus domāt divos virzienos: pirmkārt, meklēt lietas, kas ir kopīgas visiem arhitektūras profesionāļiem, tādējādi padziļinot izpratni par arhitektūras kultūru, otrkārt, «kopīgā pamata» jēdzienu attiecināt uz pilsētas telpu jeb zemi starp ēkām, piedāvājot nopietnu skatījumu uz tās radīto nozīmi - sociālo, politisko utt.
Savu variāciju par šo tēmu D. Čiperfīlda kūrētajā izstādē piedāvās tādas izcilības pasaules arhitektūrā un mākslā kā irākiešu izcelsmes angļu arhitekte Zaha Hadida, amerikāņu arhitekts Pīters Eizenmans, Berlīnē, Losandželosā strādājošais konceptuālais mākslinieks Tomass Demands, lielformāta instalāciju meistars Olafūrs Eliasons no Vācijas un citi. Biennāles atklāšanas dienā, 29. augustā, par mūža ieguldījumu tiks godināts izcilais portugāļu izcelsmes arhitekts Alvaro Siza Vieira (1933).
Iekšējās brīvības meklējumos
Other Side Studio jaunieši ir gandarīti, ka pieredzējušie Latvijas arhitekti ir spējuši novērtēt viņu konkursam iesniegto ideju un paļauties uz viņiem. Savu ekspozīciju Iekšējā brīvība. Rīgas iela Venēcijā viņi pirmām kārtām ir veltījuši arhitekta profesionālās atbildības - viņa iekšējās brīvības - tēmai. Autori uzsver, ka šodien arhitekta lielākā atbildība saistās ar vides esošo iespēju sakārtošanu, nevis jaunradi, tādējādi viņam ir jāierobežo savs ego un jākļūst par sarunas vadītāju publiskajā telpā. Arhitekta atbildība ir darīt mazāk, saudzējot arvien sarūkošo brīvību - tukšumu -, tādējādi ierobežotās autora iespējas un uzdevuma grandiozitāte top par diviem noteicošajiem mūsdienu arhitekta darbību raksturojošiem lielumiem. Otra tematiskā līnija, kuru sākotnēji iniciēja Eiropas Kultūras galvaspilsētas direkcija, ir padziļināts skats uz Rīgu - pilsētu ar noteiktu pašapziņu, ko veido tās iemītnieki.
Rīgas un Venēcijas arhitektūras mikslis
Ekspozīcija mijiedarbībā ar Svētā Cakārija laukuma apkārtni caur fizisku sajūtu metaforu ļaus apmeklētājam pabūt gan Brīvības ielā, gan tās omulīgajos iekšpagalmos. Tā būs vieta sarunai - par pietāti pret esošo un jaunradi, par iepriekšējo pieredzi, vērtīgo tukšumu un iekšējo brīvību. Vienu no trim ekspozīcijas daļām veido pulēta tērauda loksnēm klāta instalācijas siena - savdabīga, Brīvības ielu simbolizējoša «fasāde». Uz šīs spoguļvirsmas ir iegravēti izcilo jūgendstila pārstāvju Eižena Laubes un Mihaila Eizenšteina Rīgas arhitektūras elementi, kuriem pretī spoguļojas Venēcijas namu fasādes, kopā radot dažādas arhitektūras saspēli. «Spoguļattēlu efekti vedinās apmeklētāju analizēt kopsakarības starp divām pilsētām un cilvēku kā kopīgo pamatu visu arhitektūras detaļu - atšķirīgu, bet līdzīgu - tapšanai,» saka arhitekte Līga Apine. Instalācijas vidusdaļā atrodas portāls, kurā ieejot cilvēks redzēs vienīgi sevi - visa notiekošā iemeslu - bezgalīgā spoguļattēlā.
Izejot cauri portālam, apmeklētājs nonāks miera zonā, uz ko vedinās Rīgas iekšpagalmu atmosfērā iekārtotā instalācijas otra puse, ko teicami papildina blakus esošās baznīcas dārza ainava. Dodoties Brīvības ielas izpētē, komanda secināja, ka vispatīkamākā atmosfēra sagaida, ieejot dziļāk - pagalmos. Kuratores asistents Helvijs Savickis stāsta: «Mums pavērās brīnišķīga aina - aiz visām piecstāvīgajām mūra celtnēm katrā otrajā iekšpagalmā ir koka arhitektūra. Tur ir pilnīgs miers, daba, tāpēc iekšējo brīvību sākām meklēt tieši tur - pie cilvēkiem, kuri dzīvo koka mājās, omulīgi sēž uz tipiskiem koka soliņiem.»
Nojaukto koka namu otrā elpa
Iekšpagalma zona ir kolāžveidīgi izklāta ar dēļiem, durvīm un citām detaļām, ko jaunieši savāca nojauktu koka ēku gruvešos. «Venēcijā ienesam divus materiālus - koku un tēraudu -, kas savā ziņā ir kontrastā ar šīs pilsētas būtību,» saka H. Savickis. «Bet, ja koks ir pavērsts pret koku un vēsais, pulētais tērauds nospoguļo Venēciju, tie ir diezgan saudzīgi materiāli.» Komanda uz Venēciju «atvedusi» arī stāstus, ko viņiem uzticēja satiktie iekšpagalmu ļaudis. Tos varēs noklausīties ekspozīcijas mājaslapā www.innerfreedom.lv. Uz jūgendstila arhitektūras elementiem instalācijā būs atrodami QR kodi, kurus nolasot ar viedtālruni iespējams nonākt mājaslapā un uzzināt ne tikai par šo divu izcilību veikumu, bet arī citiem rīdziniekiem, kuriem bija un ir būtiska iekšējās brīvības apziņa.