Lai arī vairākus mēnešus ilgušajās diskusijās tika pieļauts, ka akcīzes nodokļa atlikšana varētu sekmēt vienošanos ar Krievijas Gazprom par zemākiem dabasgāzes tarifiem, pašlaik šī iespēja šķiet apšaubāma. A/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis, kurš pirms pāris nedēļām izteicās, ka ar Gazprom jau drīzumā varētu tikt panākta vienošanās par dabasgāzes cenu samazināšanu, pēc trešdien notikušās Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdes paziņojis, ka vairs publiski nekomentēs šīs sarunas, vēsta LETA.
Tikmēr Krievijas vēstnieks Lietuvā Vladimirs Čhikvadze Lietuvas presei paudis, ka Gazprom neplāno pārskatīt Baltijas valstīm piegādātās dabasgāzes cenas. Savukārt Gazprom vadītājs Aleksandrs Medvedevs nule kā paziņojis, ka līdz 2012. gadam dabasgāzes cenas varētu atgriezties pirmskrīzes līmenī, kas nozīmētu to dubultošanos, trešdien ziņoja AFP.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) vēl arvien ir optimistiski noskaņots un cer, ka ar Gazprom izdosies vienoties. Pēc tikšanās ar A. Dāvi ministrs Dienai teica: «Latvijas gāzes vadītājs man sacīja, ka viņam ir padomā daži risinājumi, kas ļaus panākt zemāku cenu. Es gan nezinu, uz cik ilgu laiku cenas varētu būt zemākas un kāds varētu būt samazinājums, iespējams, tas netiek atklāts taktisku apsvērumu dēļ.»
Lai arī ES direktīva nosaka, ka dabasgāzei akcīzes nodoklis jāsāk piemērot no 2014. gada, pērn Saeima nolēma Latvijā to ieviest jau no šā gada 1. aprīļa. Pēc tam termiņu pārcēla uz jūliju, taču, ņemot vērā dabasgāzes cenu kāpumu un prognozes par tā ietekmi uz apkures tarifiem, tagad Saeima nolēmusi tā ieviešanu atlikt uz nākamo gadu. No 2011. gada 1. jūlija nodokļa likme apkurē izmantojamai dabasgāzei būs 15,6 lati par tūkstoš kubikmetriem. Negūtos akcīzes ieņēmumus kompensēšot lielāki ieņēmumi no PVN.