Svārstījās, līdz izvēlējās
Izcilnieka sindroms gan savulaik sagādāja zināmas problēmas - vidusskolu beidzot, Kristīnei bija grūti saprast, ko darīt tālāk, ja reiz viss padodas un interesē... Viņas pirmie karjeras soļi vairāk izskatās pēc iestrādēm diplomātijā, jo izvēlētas tika starptautisko attiecību studijas Rīgas Stradiņa universitātē. «Sagaidīju plašu izglītību un nebiju vīlusies - tā atradināja uz visu raudzīties tikai melnbalti, iemācīja redzēt krāsas un pustoņus,» Kristīne saka. Jau studiju laikā radās iespēja pastrādāt Ārlietu ministrijā un praktiski saprast, kas ir starptautiskās attiecības, bet, augot arvien uzstājīgākai vēlmei pēc patstāvības un materiālās neatkarības no vecākiem, Kristīne nolēma, ka vēlas «īstu» darbu. Viņa kļuva par reklāmas projektu menedžeri izdevniecībā Rīgas viļņi, bet jau drīz, kādā projektā sadarbojoties ar Ādažu čipsu ražotāju a/s Latfood, saņēma no tā darba piedāvājumu.
Tolaik Kristīne gan joprojām vēl svārstījās - starptautiskās attiecības vai mārketings? Daudz ko izšķīra toreizējās vadītājas teiktais: ar tavu konstruktīvo un stratēģisko domāšanas veidu mārketings tev ir ideāla vieta. «Man arī bija svarīga iespēja īstenot savas ieceres, rīcības brīvība, kas starptautisko attiecību jomā būtu bijusi mazāka. Tagad man ir veselīgs balanss starp radošu un ļoti pragmatisku, loģisku, konkrētu darbu,» Kristīne nenožēlo mārketinga ceļa izvēli.
Latfood viņa sāka ar mārketinga plānu un kampaņu īstenošanu, tad ķērās pie šo plānu veidošanas pati, ar laiku sāka vadīt Mārketinga departamentu, bet patlaban atbild par mārketingu uzņēmumā gan Latvijā, gan visos tā eksporta tirgos - Lietuvā, Igaunijā, Kazahstānā, Azerbaidžānā, Krievijā, Gruzijā u.c. «Visi mani bērniņi,» Kristīne māj uz čipsu un citu uzkodu stenda pusi. Tie produkti, ar kuriem sanācis auklēties visvairāk, arī devuši vislabākos rezultātus.
Vienā frontē ar mammām
Kristīne stāsta, ka viņu motivē gan patika pret darbu, gan tā starptautiskais piesitiens. «Jo vairāk strādā ar citiem tirgiem, jo vairāk iemācies par Latviju.» Nācies atklāt, ka tik liela emocionāla pieķeršanās čipsu zīmolam kā Latvijā nav nekur citur un nekur citur sāļo uzkodu ražotājs - tirgus līderis - ar savu pircēju nerunā vietējā valodā. Visur dominē angliski nosaukumi, bet Latvijā Ādažu čipsu zīmols ir teju nacionālais varonis. Interesanti, ka ārzemniekiem neizrunājamo Ādažu čipsu nosaukumu (uzņēmuma eksporta brenda Taffel vietā) uz paciņām atstāt vēlējusies arī Azerbaidžāna. «Eto že Pribaltika, kvaļitet!* Tas tā vēsturiski izveidojies, viņi bija sadarbības partneri, kad sākām darbu,» Kristīne smaida.
Latvietis ir visai čakls čipsu ēdājs, taču ne tik ļoti kā kaimiņi, arī gaumes ziņā esam pa vidu starp maigo garšu cienītājiem igauņiem un Baltijas karstasinīgajiem dienvidniekiem leišiem, kam tīk kas pikants. Toties uzskats, ka čipsi ir neveselīgas pārtikas kalngals, nez kāpēc ir izteikts Latvijas fenomens, Kristīne teic. «Te tie ļoti tiek atrauti no pārējiem našķiem, lai gan šajā ziņā esam vienā frontē ar mammām - čipsi ir un paliek tikai našķis, kas neaizstāj zupu vai siltu kartupeli pusdienās,» Kristīne norāda un stāsta par Uzturmācības klasi, kas uzņēmumā radīta, lai jauniešiem stāstītu par veselīga uztura pamatiem. Viņai pašai čipsi joprojām garšo ļoti, tiesa, daudzos garšu variantus izkonkurējusi visvienkāršākā klasika.
Tuvinieku simpātijas
«Tās galu galā ir gandrīz tuvinieku attiecības, tāpēc ir svarīgas savstarpējas simpātijas,» Kristīne smejas un saka, ka ar Ādažu čipsu zīmolu ir cieši saaugusi, tāpēc par pārmaiņām darba dzīvē pagaidām nedomā. «Esmu ļoti mērķtiecīgi nemainījusi nozares. Ir bijuši piedāvājumi, bet es redzu, ka tad man būtu jāiepauzē savā profesionālajā attīstībā, jo būtu jāatgriežas nulles punktā, lai apgūtu pamatlietas par attiecīgo jomu.» Lai gan Latfood Kristīne sasniegusi zināmus karjeras griestus, viņa teic, ka, sasniedzot vienus, aiz tiem arvien parādās nākamie. Viņas mērķis ir kāpt pa kompetences līmeņiem, ne tik daudz amatiem, un pašreizējā darbā tas aizvien ir iespējams. Turklāt arī savus kolēģus Kristīne sauc par «fantastiskākajiem pasaulē». Komandas organizēšanas prasmēs viņa sāka ielauzīties jau padsmitnieces gados, kad aktīvi darbojās starptautiskā bērnu vasaras nometņu organizācijā CISV, bet plašāku skatījumu uz uzņēmuma darbības procesiem devās iegūt Rīgas Tehniskās universitātes MBA programmā Uzņēmējdarbība un inovācijas, kas nupat absolvēta. Nu diploms rokā un atkal ir vairāk laika hobijiem - golfam, jogai, skriešanai. Arī profesionālās mārketinga literatūras lasīšanai. «Ja darbs ir arī hobijs, tad tas viss dabiski interesē,» tā Kristīne.