Lai dzīve nav jāvada dīkā
Grundtvig ir Eiropas Savienības atbalsta programma - viena no Mūžizglītības apakšprogrammām pieaugušo formālās un neformālās izglītības veicināšanai. Tajā iekļauts speciāls projekts Senioru brīvprātīgais darbs. Ideja: piedalās divas Mūžizglītības programmas dalībvalstu organizācijas, un starp abiem partneriem tiek organizēta brīvprātīgo senioru pieredzes apmaiņa. Latvieši tajā jau iesaistījušies - biedrības Altum vadītājs Dainis Olders atradis interesentus Igaunijā, pērn rudenī mūsu seniori devušies pie ziemeļu kaimiņiem un nupat kolēģus uzņēmuši Latvijā. Igauniete Ruta Pels Senioru Dienai mirdzošām acīm stāsta, cik iedvesmojoša viņai, kundzei pēc 50, kurai savā profesijā pašlaik nav iespēju atrast darbu, ir dalība šajā programmā.
Ruta runā latviski, jo šeit iestiepjas dzimtas saknes. Igaunijā viņa darbojas Latvijas Nacionālajā kultūras biedrībā, bet šai projektā iesaistījusies, lai «dzīve nav jāvada dīkā».
Kopā ar savu Grundtvig kolēģi Leonīdu Smulski Ruta Altum biedriem nodod savas profesionālās zināšanas: māca rakstīt ziņas, blogus, komunikācijas prasmes, bet Leonīds - iemaņas fotomākslā. «Mācu fotogrāfijas kompozīciju, kā bildēt ainavas, portretus, lai cilvēkiem izdotos labākas bildes,» smaida Leonīds, kurš savulaik laikrakstā bijis fotoredaktors, bet tagad darbojas dažādos senioru brīvprātīgā darba projektos.
Tradīcijas pret rotām
Altum vadītājs Dainis Olders savulaik strādājis Rīgas Tehniskajā universitātē par pasniedzēju. Kad Valsts izglītības attīstības aģentūrā Grundtvig izsludināja šo programmu, pats uzrakstījis pieteikumu projektam. Ar kolēģi Rutu viņi satikušies kontaktseminārā Grieķijā, nolēmuši kopīgi startēt. Lai sagatavotu senioru brīvprātīgā darba projektu, abām organizācijām pieteikumi jāiesniedz savu valstu nacionālajās aģentūrās. «Tikai jāatrod partneris citā Eiropas valstī. Katra organizācija nosūta un uzņem 2-6 brīvprātīgos vecumā virs 50 gadiem. Brīvprātīgā darba ilgums ir 3-8 nedēļas,» stāsta Dainis. Pirmie pie kolēģiem braukuši latvieši. Trīs nedēļas Tallinā pavadīja Lilija Borherte, kura ne tikai Igaunijas latviešu biedrības senioriem, bet arī jaunajiem un bērniem mācīja mākslas amatniecību: apgleznot zīdu, darināt rotaslietas. Savukārt Maija Lukstraupe ierādīja latviešu tradīcijas - gadskārtu dziesmas, nacionālo virtuvi - un Mārtiņdienai par godu vadīja folkloras pasākumu. «Mūsu latviešu biedrībā ir ne tikai latvieši, arī igauņi, krievi, ukraiņi. Cilvēki ir atsaucīgi, labprāt nāk uz šiem projekta pasākumiem ar ģimenēm. Visi bija sajūsmā. Pēc tam Maijas iemācītās dziesmas dziedājām arī Ziemassvētkos. Tas ir lieliski, ka pamāca kultūru, valodu, tradīcijas,» atzīst Ruta.
Valodas gan jāprot
Projektā paredzēts finansējums ceļa un uzturēšanās izdevumiem, tiek izsniegta arī neliela rokasnauda. Katras valsts organizācijai ir savs budžets, ko nosaka programmas kuratori Briselē. «Izvēlējamies dzīvot ģimenēs, ne viesnīcā - lai var gūt jaunas kultūras iemaņas,» stāsta Ruta. Dainis piebilst: «Darbam ir noteikts darba stundu skaits, bet brīvajā laikā kolēģus izvadājam pa muzejiem, parādām skaistākās Latvijas vietas.»
Latvijā šis ir viens no pirmajiem senioru projektiem, bet igauņiem jau trešais realizētais. Rutas kolēģi no Muhu salas bijuši citā senioru apmaiņas braucienā Itālijā, Sardīnijā. Cits no cita smēlušies pieredzi ekoloģijas jomā. Kā veicies? Ruta smej: «Bija problēmas ar valodu - starp itāļiem tikai viens cilvēks mazliet runājis angliski, bet no igauņiem neviens nerunāja itāliski. Sazinājās zīmju valodā, bet beigās ar savu uzdevumu tika galā. Arī ar dzīvošanu īsti negāja, dzīvoja skolas nometnē, paši iepirkās veikalos, uz plītiņas gatavoja ēst. Gāja raibi. Protams, trīs nedēļas nodzīvot svešā vietā bez palīdzības, valodas nav viegli. Šī projekta pieredzes nav - mums neviens nesaka, kā jādara. Kā paši norunājam, tā notiek. Tāpēc rīkojam sapulces, lai organizatoriskos jautājumus nokārtotu iespējami veiksmīgi.»
Igauņiem iecerēts arī kopīgs projekts ar lietuviešiem, bet Dainis jau pieteicis Grundtvig partnerības projektu ar Beļģiju, Itāliju, Poliju, Vāciju, Spāniju, Šveici un Ungāriju. «Nevar sēdēt mājās un neko nedarīt - neesam jau tik veci! Jāmeklē iespējas sevi apliecināt, būt noderīgiem,» uzskata Ruta. «Tā var iegūt ne tikai jaunus iespaidus, starptautisku pieredzi, bet arī jaunus draugus,» piebilst Dainis.