«Tas ir absolūti neiespējami. Ja mums nebūs šo 27 miljonu vispārējai izglītībai, tad pedagogu algu reformas nebūs. Cik esmu redzējis Finanšu ministrijas prezentāciju, tas ir nekvalitatīvi veikts darbs, neiedziļinoties jomas specifikā,» Dienai sacīja K. Šadurskis.
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) Dienai atgādināja, ka šāda bāzes izdevumu pārskatīšana notiek pirmo reizi un tā lielā mērā veikta pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvas. Taču, ja citās ministrijās audita laikā ir atrastas «kabatiņas,» tad Izglītības un zinātnes ministrijā bijušas īstas «kabatas» - tajās atrasti vairāk nekā 11 miljoni eiro. Ja 2015. gadā, samazinot visām nozarēm finansējumu vienādi par 3%, izdevies iegūt papildus 12 miljonus eiro, tad šogad, veicot padziļinātu auditu, šis ieguvums kopā esot gandrīz 50 miljoni. E. Putra atgādināja, ka fiskālā telpa esot deviņi miljoni eiro plus vēl 35 miljoni, kas apsolīti veselības nozarei. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai būs līdzekļi jāmeklē nozares iekšienē, izvērtējot, kas ir tās prioritātes. Vislielākās rezerves slēpjoties profesionālajai izglītībai paredzētajā finansējumā.
K. Šadurskis piekrita, ka tur esot neliela disproporcija, kas radusies, plānojot mācību vietas atbilstoši nozaru ekspertu pieprasījumam, «bet bērnus ar varu jau nevar skolā iedzīt». Taču galveno naudas pieaugumu profesionālās izglītības sistēmā veidojot stipendijas, kuru daļu iepriekš sedza no ES finansējuma. Finanšu ministrijas minēto piemēru vidū bija arī sociālās korekcijas iestāde Naukšēni, kurā mācās 25 bērni, bet viena skolēna apmācība diennaktī izmaksā 92 eiro. Skola atrodas muižas ēkā, un tās uzturēšana prasa lielus līdzekļus. Komentējot ministrijas ieteikumu atrast mācību iestādei piemērotākas telpas, K. Šadurskis sacīja, ka arī tas prasīs naudu. Finanšu ministrijas aprēķinus izglītības ministrs nosauca par savdabīgiem, jo, piemēram, tajos ir izmantoti dati, kuros noteikts visu izglītojamo un visu pedagoģiskajā darbā nodarbināto skaits, bet viens skolēns vienlaikus var mācīties vispārizglītojošajā skolā, kā arī iegūt interešu izglītību un profesionālās ievirzes izglītību. «Šādi manipulējot, varam pierādīt jebko,» sacīja K. Šadurskis.
Ar līdzīgu argumentāciju FM aprēķiniem īsti negribēja piekrist arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA), kura vadītajā jomā, piemēram, palielinājies ieslodzījumu vietām paredzētais finansējums, bet ieslodzīto skaits samazinās. Dz. Rasnačs paskaidroja, ka brīvības atņemšanas vietu infrastruktūras uzturēšanas izmaksas nesamazinās un šeit ir svarīgi nodrošināt arī drošības un citas prasības. Viņa partijas biedra Kaspara Gerharda vadītajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Finanšu ministrija konstatējusi, ka tā bāzes izdevumos bija iekļāvusi vairāk nekā 12 miljonus eiro emisijas kvotu izsolīšanas instrumentu projektiem, no šīs summas iztērējot tikai mazu daļu. «Nauda netiek apgūta un veido deficītu,» skaidroja E. Putra, par racionālāku uzskatot tās «noglabāšanu», piešķirot finansējumu tikai tad, kad projekts tiek īstenots. K. Gerhardu šāds piedāvājums apmierina, ja vien ministrijai tiek garantēts, ka šie līdzekļi būs pieejami, kad konkurss būs beidzies.
Jau ziņots, ka FM auditā ir konstatēts, ka vairāku ministriju funkcijas pārklājas, tāpat tās jaunajām politikas iniciatīvām piešķirtos līdzekļus nav tērējušas atbilstoši programmās paredzētajiem mērķiem, bet pārdalījušas citām vajadzībām. Uz vaicāto, kā FM plāno izmantot šo bāzes izdevumu padziļinātās izpētes materiālu, E. Putra atbildēja - tā nauda nav ministrijām atņemta, «bet tikai nolikta maliņā». Kad ministrijas būs sagatavojušas savus priekšlikumus jaunās politikas iniciatīvām, tad tiks vērtēts, cik pamatota ir šī nepieciešamība. Finansējums tiks atstāts nozarei, ja būs pārliecība, ka tas tiks efektīvi izlietots.